Mūrmuižas PII “Pasaciņa” kolektīva pārgājiens gar Miegupītes krastiem, 01.05.2012.



Jānis Trops

Jānis Trops

Logopēdi no Cēsu puses ciemos pie Valmieras 3.PII “Sprīdītis”, 12.04.2012.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Eiropas logopēdijas dienas pasākumi, 03.2012.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Izglītības darbinieki no Liepājas ciemos pie Valmieras 3.PII “Sprīdītis”, 14.03.2012.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Domāsim un darīsim kopā: par kreiļiem un labročiem.

Par kreiļiem un labročiemAr katru brīdi bērniem jāiemācās un jāapgūst aizvien vairāk. Kā mācīt un palīdzēt katram no viņiem būt vēl zinošākiem un darbīgākiem? Tas ir katra vecāka un pedagoga uzdevums.

Lielā mērā par gudrību atbild smadzenes. Ir svarīgi zināt, kā bērns uztver informāciju, kā to apstrādā.

Šoreiz par kreiļiem un labročiem.

Pasaulē 90 – 95% cilvēku ir labroči, tas nozīmē, ka viņiem vadošā ir kreisā smadzeņu puslode.

Vai cilvēks ir kreilis vai labrocis, tas cieši saistīts ar galvas smadzeņu puslodēm un to darbību. Interesanti, ka bērnam piedzimstot vēl nav izveidojusies dominējošā puslode. Dažreiz gadās, ka bērna smadzenes ilgu laiku nevar "izvēlēties" vadošo roku, ilgu laiku nevar noteikt, kura no smadzeņu puslodēm kļūs dominējošā. Šajā gadījumā bērnam var tikt aizkavēta psihomotorā attīstība un valoda. Starp citu, valodas attīstības aizkavēšanās kreiļiem novērojama daudz biežāk nekā labročiem. Tas notiek arī tad, ja bērns ļoti agri "paziņo", ka ir kreilis. Bet ja bērns nevar "izlemt" par vadošo roku, logopēdiskas problēmas var būt nopietnākas. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties arī ar bērnu neirologu.

Ļoti reti sastopami bērni, kuriem vienlīdz vadošas ir abas rokas. Tie ir ambidekstri. Ambidekstriem zināmā mērā dzīve varētu šķist vienkāršāka: var rakstīt ar abām rokām pārmaiņus, nēsāt somu uz jebkura pleca un viegli veikt manikīru. Bet ne vienmēr šie cilvēki patiešām ir laimīgi. Viņiem ir grūtāk "sagremot" saņemto informāciju, grūtāk iekļauties darbā. Tas ir saistīts ar faktu, ka nav skaidri definēta dominējošā smadzeņu puslode.

Par ko atbild labā un kreisā smadzeņu puslode?

Kreisā puslode:

  • valoda;
  • matemātika;
  • loģika.

Labā puslode:

  • telpiskās spējas;
  • sejas atpazīšana;
  • vizuālā tēlainība;
  • mūzika.

Tas, ka bērns raksta ar kreiso roku, vēl nenozīmē, ka viņš patiešām ir kreilis. Lai noteiktu dominējošo smadzeņu puslodi, svarīgi konstatēt arī vadošo kāju, aci, ausi:

  • aplaudējot, labročiem aktīvāka labā roka, kreiļiem kreisā;
  • pie vadošās auss pieliek telefonu;
  • sarullē papīra lapu un caur to apskata kādu priekšmetu – ar kuru aci skatās, tā ir vadošā;
  • ar vadošo kāju tiek sperts pirmais solis uz pakāpiena, sperta bumba.

Šie nav vienīgie testa vingrinājumi. Reizēm jāizpilda daudz vairāk, lai izdarītu patiesus secinājumus. Jautājiet audzinātājām, viņas ir zinošas un pastāstīs daudz vairāk!

Nekādā gadījumā nedrīkst kreili pēkšņi sākt "pārtaisīt" par labroci. Patiesībā bērns, kuram dominējošā ir labā puslode, nekad nekļūs par labroci. Smagākos gadījumos var veidoties stostīšanās, šķielēšana vai pat slapināšana gultā.

Pareiza pieeja bērnam un uzmanīga attieksme ne tikai spēj kompensēt īpatnības, bet arī atklāt visu radošo potenciālu, kas piemīt kreiļiem.

Der atcerēties dažus ieteikumus:

  • attīstīt motoriku un roku – acu koordināciju: veidot no plastilīna, māla, izšūt, vērt krelles;
  • mēģināt organizēt dienu, lai bērnam būtu skaidrs režīms, iespēja pavadīt daudz laika svaigā gaisā, atpūsties – kreiļus ir viegli pārpūlēt, tāpēc slodzei jābūt mērenai;
  • ja bērnam ir logopēdiskas problēmas, droši jautājiet padomu logopēdam un konsultējieties ar neirologu. Nodarbības pie logopēda labāk sākt pēc iespējas ātrāk, lai aizejot uz skolu, bērniem nav izrunas problēmu. Pretējā gadījumā bērnam būs daudz grūtāk apgūt lasīšanu un rakstīšanu;
  • nekādā gadījumā nelamāt un neaizrādīt bērnam par darbībām, kas saistītas ar neveiklību vai lempīgumu.

Atgādināt savam bērnam, ka kreiļi ir talantīgi un lieliski cilvēki. Starp viņiem: Mocarts, Puškins, Napoleons, Jūlijs Cēzars, Pablo Pikaso, Einšteins, Čārlijs Čaplins.

ASV 2006.gadā publicēja pētījumu, kas parādīja, ka vīrieši – kreiļi ar vidējo izglītību pelna 15% vairāk nekā viņu kolēģi labroči. Augstskolu absolventi – kreiļi nopelna 13% – 21% vairāk nekā viņu studiju biedri – labroči. Kāds tieši ir iemesls, ka tā notiek, ekspertiem vēl jānoskaidro. Jebkurā gadījumā, kreilība nav trūkums vai nepilnība. Bet labročiem vajadzētu izturēties ar lielāku cieņu pret kreiļiem, jo dzīve ir ērtāka un piemērotāka labročiem. Neaizmirstiet par to!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

LMA seminārs, 08.02.2012.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Logopēdu metodiskās apvienības seminārs, 26.01.2012. – darbīga diena logopēdiem Rūjienā

Darbīga diena logopēdiem RūjienāIepriekšējā gada vēlme satikties logopēdiem Rūjienā, lai uzklausītu profesionāļu viedokli par darbu pirmsskolā un sākumskolā, mainītos viedokļiem un paraudzītos, kā strādā kolēģi Rūjienas vidusskolā un specializētajā bērnudārzā "Vārpiņa" nu ir vainagojušies panākumiem. 26.janvārī logopēdi no Siguldas, Valmieras, Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Mazsalacas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un, protams, Rūjienas novadiem pulcējās seminārā Rūjienā.

No rīta durvis laipni vēra Rūjienas vidusskolas mazā skoliņa, kurā direktors ar laba vēlējumiem uzrunāja klātesošos un aicināja baudīt koncertu: akordeonistu trio un solo, koris un teātra izrāde "Rūķīši un Mežavecis" ar "dzīvās" mūzikas pavadījumu, blokflautu priekšnesums, flautu trio, pianisti, dejotāji, klarnetes priekšnesums. Mazie mākslinieki lieliski uzstājās, neskatoties uz to, ka šajā laikā skolā notika arī vizuālās mākslas olimpiāde. Skola bērniem piedāvā padziļināti apgūt mūziku, mācīties instrumentu spēli. Šo programmu aizsācis izcilais mūziķis, rūjienietis Ēvalds Siliņš jau pirms 41 gada un vērtīgā tradīcija turpinās.

Sarunā ar Rūjienas vidusskolas logopēdi un mūzikas skolotāju Zinu Matisoni, kura atklāja sava amata noslēpumus un laipni izrādīja gatavotos materiālus logopēdijas nodarbībām, apstiprinājās patiesība, ka valodas un runas traucējumi nav izolēti un nepastāv paši par sevi, bet ir cieši saistīti ar bērna vispārējo attīstību. Logopēdes pieredze rāda, ka vienlīdz daudz bērnu ar valodas traucējumiem ir gan parastajās, gan mūzikas novirziena klasēs, taču korekcijas process norit ātrāk un produktīvāk bērniem, kuri darbojas mūzikas novirzienā. Tātad, ritmizēšana, dziedāšana, mūzikas instrumenta apguve sekmē arī bērna valodas attīstību.

Logopēdes Zinas pārliecību, ka procesu nevajag sarežģīt, sajuta katrs. Nu, piemēram, viņas atziņa par skaņas L mācīšanu: "Ar konfekti un viss notiek viegli"! Aizkustinoša bija pateicība kolēģiem par viņai kā jaunam logopēdam sniegto atbalstu.

"Vārpiņā" mūs sagaidīja zinātkāru acu pāri, raugoties aiz loga, un mājas saimnieces: vadītāja Lidija Budaha un vadītājas vietniece izglītības jomā Lilita Romanovska. Jau pirmajam skatam paveras estētiski un gaumīgi iekārtotās telpas. Visur redzams bērnudārza 27 pastāvēšanas gados plānveidīgi ieguldītais darbs. Kad dodamies ekskursijā pa iestādi, iepazīstamies ar grupu telpām, modernajām tehnoloģijām – interaktīvām tāfelēm, kas atvieglo un padara interesantāku mācīšanos. "Vārpiņas" logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile un Inese Roziņa ar prieku izrāda savu pasauli – nelielos, ar daudzveidīgiem materiāliem piepildītos kabinetus un lepojas ar vērtīgajām Ziemassvētku dāvanām: klēpjdatoriem un jaunām spēlēm.

Metodiķe Lilita prezentācijā iepazīstina logopēdes ar bērnudārza darbu, iespējām, realizētiem neskaitāmiem projektiem. Iestāde bērniem piedāvā 6 izglītības programmas, tajā strādā 34 pedagogi un 28 darbinieku liels atbalsta personāls.

Valmieras pilsētas PII "Vālodzīte" metodiķe Ieva Mangule stāstījumā par bērniem pirmskolā "Ceļā uz skolu", uzsver, ka svarīgākais bērna attīstībā ir skaņu uztvere, gramatiski pareizas runas veidošana, vārdu krājuma paplašināšana, ne akadēmiskās zināšanas un rakstītie burti. Bērnam prātā paliek tikai tas, ko viņš ir redzējis, dzirdējis, izgaršojis, sajutis. Pasīva sēdēšana pie galda un zīmēšana darba burtnīcā nav pirmsskolas bērnam piemērota nodarbe. Viņas uzskats un pārliecība: "Lai bērns, aizejot no bērnudārza, būtu veiksminieks".

Sākumskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Pārgaujas sākumskolas skolotāja Velga Krieva pievienojas Ievas teiktajam uzsverot, ka katrs skolotājs ir gatavs mācīt jebkuru bērnu neatkarīgi no tā, vai viņš, uz skolu atnākot, māk vai nemāk rakstīt un lasīt. Praksē vērojams, ka klasē bērnu zināšanu līmenis ir ļoti atšķirīgs, un pedagogam jābūt apveltītam ar izcilu meistarību, lai virzību augšup sasniegtu katrs no viņiem. Jāpiekrīt Velgas aicinājumam sadarboties. Tas ir stūrakmens produktīvam darbam. Ja logopēds ar bērna vajadzībām iepazīstinās viņa nākamo skolotāju, laicīgi varēs sniegt atbalstu bērnam mācību procesā. Pretējā gadījumā paies ilgs laiks, kamēr bērna spējas tiks izzinātas no jauna. Tāpat cieša sadarbība nepieciešama starp sākumskolas un pamatskolas skolotājiem, kuri turpinās iesākto darbu ar bērniem. Velga Krieva katram novēl nesadegt, darot šo atbildīgo un mums visiem vajadzīgo darbu.

Vēl labu laiku katrs jutīsim ieguvumu no šīs darbīgās dienas Rūjienā. Paldies, rūjienieši!





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa