LMA seminārs, 27.12.2011.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Domāsim un darīsim kopā: veikls bērns – gudrs bērns!

Veikls bērns – gudrs bērns!Vecumā no 3 – 7 gadiem saglabājas vecā patiesība "veikls bērns – gudrs bērns". Šajā vecumā jūs, vecāki, esat savu bērnu eņģeļi. Jūs bērniem dodat saknes – iedzimtību un līdzību sev un spārnojat viņus – ļaujat augt un attīstīties bērņukam, ar cik nu vien lielu mīlestību iespējams. Pasaulē vēl nav izgudrota neviena metodika un paņēmieni, ar kuriem būtu pa spēkam pārmācīt to, kas ielikts ģimenē. Tā ir liela balva, kas dota katrai ģimenei – veidot un mīlēt savu bērnu, lai viņš izaug par krietnu cilvēku: darbīgu, veselīgu, ar labu humora izjūtu un asu prātu.

Ārsti atzīmē, ka pēdējos 25 – 30 gados visā pasaulē strauji pieaug slimojošu bērnu skaits. Ārstus un pedagogus uztrauc ne tikai somatiskā veselība, bet arī psiho – emocionālās veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tas nozīmē: ja bērns neslimo, viņam nav iesnu un klepus, tad mēs vēl nevaram teikt, ka bērns ir vesels. Jāraugās, vai bērns ir vesels arī emocionāli: darbīgs, pozitīvs, zinātkārs, kustīgs.

Publicētajos datos par pirmsskolas vecuma bērniem, var iepazīties ar ne visai iepriecinošiem faktiem: 5 – 25% bērnu piemīt uzmanības deficīta sindroms un hiperaktivitāte, 20% – runas un valodas attīstības kavēšanās, 8% klīniski kustību koordinācijas traucējumi, 20 – 40% lasīšanas un rakstīšanas apgūšanas traucējumi. Visas slimības nāk no nerviem – tā uzskatīja jau agrīnie filosofi. Mūsdienu pētījumi rāda, ka 70% no slimībām ir psihosomatisks raksturs, tas ir, slimība ir kā organisma reakcija uz psiho – emocionālām problēmām: iesnas ir nevis tāpēc, ka mazulim nosalušas kājas, bet iespējams tāpēc, ka tētis vai mamma ir par kaut ko ļoti satraukušies. Bērna veselība ir pamats visai viņa dzīvei.

Sākot no 3 gadu vecuma, aktīvi notiek bērna mācīšana. Tas jādara spēlējoties. Pat 6 gadu vecumā nervu procesu pamatīpašības: kustīgums un nosvērtība, joprojām nav stabilas, tās tikai veidojas, mācās kļūt stipras. Tāpēc pirmsskolas audzināšana un mācīšana ar "skolas" metodēm, kas balstās uz uzmanības koncentrēšanu un atmiņu, bieži noved bērnu līdz ātram pārgurumam, nervu sistēmas atslābumam. Spēlējoties bērni nesēž ilgi nekustīgi, neklusē, bet aktīvi kustas, sarunājas, darbojas, izrāda emocijas, interesi, tādā veidā vienkārši un bez liekas piepūles apgūst jaunas prasmes un pieredzi, kas ir tik svarīga bērna attīstībai.

3 – 6 gadi ir vecums, kad aktuāla ir uzvedība, disciplīna, sodi. Visi zinām, ka ar sitieniem varēja izlabot tikai TV padomju laikā, uz bērniem šādu paņēmienu nedrīkst attiecināt, tas ilgtermiņā dod vien negatīvas sekas, kā bumba ar laika degli. Bieži vien nākas dzirdēt bērniem adresētus paziņojumus: ja nenāksi, tante tevi paņems; ja tūlīt negulēsi, vilks tevi apēdīs; nelien, noslīksi! Bērnu iebiedēšana būtu jāaizliedz ar likumu. Tas bremzē attīstību, nokauj domas lidojumu, kropļo personību. Atkal viena bumba ar laika degli. Jāatceras, ka bērns spēj iemācīties kontrolēt savu uzvedību tikai pēc 4 gadu vecuma. Jautāt "kāpēc tu tā darīji" pirms šī vecuma nebūtu lietderīgi.

Ja runājam par nepaklausību, der izvērtēt, kurā kategorijā bērns ierindojies, kas ir cēlonis nekorektai uzvedībai. Lūk, daži iemesli:

  • slimības izraisīts fiziskais stāvoklis;
  • izsalkums vai nogurums;
  • spēcīgs uzbudinājums: nepatīkams incidents, bailes, patīkams pasākums;
  • fiziskās aktivitātes trūkums kā rezultātā sakrājusies neizmantota enerģija;
  • nevajadzīga pieaugušo iejaukšanās bērna nodarbē;
  • vēlme pieturēties pie sava viedokļa – spītība;
  • vēlme piesaistīt uzmanību;
  • ātri sakaitināmu pedagogu, vecāku, vienaudžu atdarināšana;
  • bezrobežu audzināšana – lutināšana.

Tikai likvidējot cēloņus var panākt rezultātu – saprātīgu uzvedību, kas bērnam ir sabiedrotā un aizved viņu darbīgā, interesantā pasaulē.

Vēl svarīgas par akadēmiskām zināšanām: lasa vai nelasa, pazīst ciparus vai nē, prot rīkoties ar datoru vai nē, ir bērna emociju attīstības kvalitāte, kustību precizitāte un nervu sistēmas briedums. Tikai pēc tam varam sākt domāt par burtiem un cipariem.

Izvērtēšanai uzdevumi, ko var paveikt labs un prātīgs 4-gadnieks:

  • ar aizvērtām acīm ar labās rokas rādītājpirkstu pieskarties degungalam, tad kreisās auss ļipiņai. To pašu ar otras rokas pirkstiņu;
  • izstiepjot rokas uz priekšu, ar rādītājpirkstiem zīmēt gaisā vienāda izmēra apļus 10 sekundes;
  • sveicienam pastiepj pretī pareizo roku: labo ar labo, kreiso ar kreiso;
  • noliekot pēdiņas uz grīdas tā, ka kreisās kājas purngals ir pie labās kājas papēža, ar aizvērtām acīm spēj nostāvēt 15 sekundes;
  • bez mazākām problēmām un piepūles salasa un saliek kastītē 20 monētas vai podziņas 15 – 20 sekunžu laikā.

5-gadnieks:

  • ar aizvērtām acīm nostāv uz pirkstgaliem 10 sekundes;
  • saveļ no papīra nelielas, apaļas bumbiņas;
  • 5 metrus lec uz vienas kājas, saglabājot taisnu līniju. Nobīde no taisnā ceļa var būt 50 cm;
  • uz tukšas diegu spolītes uztin 2 metrus garu diegu 15 – 20 sekundēs.

6-gadnieks:

  • trāpa 25X25 cm mērķī ar nelielu bumbiņu no 1,5 m attāluma;
  • patstāvīgi izvieto rokā kārtis vēdekļveida satvērienā;
  • 10 sekundes nostāv uz vienas kājas, otra kāja saliekta 900 leņķī un pēda atbalstās pret otras kājas ceļgala locītavu.

7-gadnieks:

  • saglabā līdzsvaru 10 sekundes, tupot uz pirkstgaliem ar izstieptām uz priekšu rokām un aizvērtām acīm;
  • lec uz vienas kājas 5 metrus, bīdot sērkociņu kārbiņas izmēra kastīti un nenovirzās no mērķa vairāk par 50 cm.

Pamēģiniet un darbojieties kopā!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Darbīgs brīvlaiks Beverīnā

Darbīgs brīvlaiks BeverīnāJau paskrējusi pirmā mācību nedēļa pēc ļoti gaidītās brīvlaika nedēļas skolās. Darbs notiek ierastajā ritmā.

Pirmdienas rīts pēc brīvlaika Beverīnas novadā iesākās silti un mierīgi. Mūrmuižas ezeriņā rāmi peld pīles, liekas, arī Miegupe veļ mazliet pieklusušus vilnīšus un tikai retumis sakūlusi putu cepures. Taču visapkārt jaušams darbīgums. "Pasaciņas" vecā sēta pazudusi, bet pasacēnu domās jau tā ieguvusi pasakainus apveidus: taisna, skaista un droša ar lepniem vārtiem. Arī kurmis nesnauž! Saracis auglīgas zemes kalniņus visā rotaļlaukumā. Skolas bērni atpūtušies, smēlušies emocijas savās ģimenēs, bet skolotāji?

"Pasaciņā" bērni darbojušies visu nedēļu, kā ierasts. Skolotājiem skolās ikdienas darba ritms atšķīrās ar to, ka neskanēja skolas zvans, taču katru dienu notikušas dažnedažādas aktivitātes.

Visās Beverīnas izglītības iestādēs skolotājiem bija darba pilnas rokas. Vairāki pedagogi devās uz Rīgu: gan uz semināru izglītības iestāžu vadībai, gan turpināja apgūt Humānās pedagoģijas principus, lai tos iedzīvinātu skolās. Apguva jaunas zināšanas kursos par veselību veicinošām un veselību sargājošām tehnoloģijām pirmsskolā un divu dienu konferencē par pedagoģisko saskarsmi un interaktīvās tāfeles priekšrocībām, mācot svešvalodas.

J.Endzelīna Kauguru pamatskolā visu nedēļu notika mēģinājumi projekta ietvaros, kurā piedalās ap 80 skolēnu un 5 skolotāji. Ar nepacietību gaidām Latvijas dzimšanas dienu, kad Beverīnas novada ļaudis un paši skolēni baudīs projekta laikā tapušo priekšnesumu.

Bija arī kāds īpašs notikums. Brenguļu sākumskolas skolotāja Gunita Uzkalna 29.oktobrī piedalījās biedrības "Pro Futuro" rīkotajā seminārā Rīgā "Lasīšanas un rakstīšanas traucējumi un mūsdienīga lasīt un rakstīt apmācība". Dalības maksu šim semināram finansēja Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecības "Vītoliņi" saimniece Ieva Rutkovska, kuras ģimenē aug divi dēli, un viņai rūp, lai tiem bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība, to arī saņemtu no prasmīgiem skolotājiem. Sakām lielu paldies Ievai par atbalstu! Paldies, arī Beverīnas novada domei un Valmieras pilsētas 3.PII "Sprīdītis" par atbalstu zināšanu iegūšanai!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Domāsim un darīsim kopā | Kāpēc zīles der ne tikai mežacūciņām, bet arī bērnu valodas attīstībai?

Zīles der ne tikai mežacūciņām, bet arī bērnu valodas attīstībaiDaudzviet bērnudārzos un skolās rit zīļu vākšanas kampaņas. Apsveicams darbs! Paraudzīsimies uz šo aktivitāti no dažādiem skatupunktiem. Vispirms jau sacensība, jo bērniem sacensties ļoti patīk: kurš pirmais, kuram vairāk? Ieguvums arī meža zvēriem ziemas maltītei. Pirmsskolas vecuma bērniem šī nodarbe ir neatsverams ieguldījums valodas attīstībā.

Zāle čaukst, un pa reizei krīt zīle no varena ozola. Trāpīs uz galvas vai paukšķēdama nokritīs kurmja rakumā? Vēl groziņš nav pilns, jāatpūšas un jāpaskatās, kas notiek apkārt. Arī lapas nokritušas. O, ne tikai ozola! Kādas vēl? Bērza, kļavas, liepas… Bet zem lapām lēni kāds kustas – zirneklis, garām, slaidām kājām, apdomīgi izvēloties ziemošanai vietu. Gabaliņu tālāk steidzīgi aizrumpuļo pūkains kāpuriņš. Saule spīd, un arī tauriņi vēl neguļ, lido un priecājas par atvasaru. Kur nu vēl mušas – mazas un lielākas, melnas un brūnas.

Ložņājot zem ozola, esam nonākuši līdz koka stumbram. Pieskaramies mizai – tik cieta un grubuļaina, bet ļaujas, lai to noglaudām. Tik daudz sajūtu uztver pirkstiņi, nemaz nevajag masāžu pie fizioterapeita, tikai biežāk jāatnāk pie ozola un jāsasveicinās ar to, jāpatausta tā cietais, raupjais kažociņš.

Paceļam acis uz augšu, lai saskatītu koka galotni. Galva jāatliec, cik vien var! Acīs iespīd saule. Galotne tik augstu sniedzas debesīs, ka ne saskatīt!

Darbojamies ar zīlēm – katra pirkstos atstāj tik gludu un mīlīgu sajūtu, bet ir arī dūriens, kad pirksts pieskaras zīles īlenam. Groziņā liekam tikai lielās, resnās, tās taču labāk garšos zvēriem. Tām, kurām asniņš izspraucies, atstājam, lai iesakņojas, lai aug, varbūt izaugs ozols.

Krāsa pirmajā skatienā liekas brūna, bet, ja vērīgāk skatāmies, tad ir vesela buķete: zaļa, pelēka, gaišbrūna, sarkanīga un pat dzeltenu var ieraudzīt!

Kas tad tas? Ceļgali jūt slapjumu. Nu, ja, saulīte silda, bet lielo rasu vairs nespēj nožāvēt, tā samērcējusi bikses. Nekas, mājās bikses žāvēsim. Ābolu virtenes būs izžuvušas, varēs bērt maisiņā, ziemā āboli noderēs mūsu vēderiem. Bet virs plīts siltumiņā liksim bikses – lai žūst, no rīta būs sausas.

Bet zīles? Zīļu pilns lielais grozs! Meža zvēriņi varēs ziemā ēst pilnām mutēm un par badu un aukstumu neraizēties, jo paēdušam puncim vienmēr ir siltāk, kā tukšam.

Darbīga diena pavadīta, un ko ieguvusi bērna valoda?

Bērna attīstības pamatā ir sajūtas un emocijas – gan bērnam jau zināmas, gan no jauna piedzīvotas: sauss, ass, slapji, gludas, raupja… un ja vēl to izbauda dabā, tad divtik liels iespaids. Arī mamma, tētis, ome, opis un draugs sastāda kompāniju, tad pozitīvās emocijas klāt kā liktas! Būs ko atcerēties līdz nākamajai zīļu talkai. Bērnam svarīgi piepildīt emociju krātuvi, lai varētu apgūt ko jaunu. Ja emocijas un izjūtas ir niecīgas, bērnam grūtāk uztvert, saprast, izdarīt.

Kustības – nākamais attīstības stūrakmens. Ja bērna kustības ir precīzas, viņš ir spēcīgs, kustīgs un veikls, arī domāt un darboties ir vieglāk. Bērns spēj izjust savu ķermeni, kontrolēt kustības. Ko tik var sadarīt zīļu lasīšanas laikā – rāpot, tupties, palēkties, stāvēt uz vienas kājas (varbūt izdodas nostāvēt tik ilgi, kamēr nokrīt zīle no koka?), skriet apkārt ozolam, paslēpties aiz ozola.

Visu varam nosaukt, tā vairojot vārdu krājumu – bērns zinās vairāk vārdu, varēs pastāstīt visu, ko vien vēlēsies. Tik daudz lietvārdu: zīles, asns, cepurīte, miza, stumbrs… darbības vārdu: lasīt, likt, meklēt, augt, slēpties… īpašības vārdu: liels, gluda, spīdīga, slapjas, smags, varens… – un to visu bez pūlēm var salikt vienā skaistā rudens dienā bērna gudrajā galviņā. Protams, ar vienu pēcpusdienu būs par maz, bet katra nākamā reize dos atkal savu pienesumu bērna attīstībā.

Varenjauka nodarbošanās tā zīļu lasīšana, kura dod milzīgu ieguldījumu ne tikai bērna valodas attīstībā, bet arī fiziskajā, emocionālajā attīstībā. Nevajag nekādus materiālos ieguldījumus, tikai vēlēšanos darīt, bet prieks visiem: bērnam, kuram tik ļoti patīk būt kopā ar ģimeni un iegūtā atziņa, ka viņš arī palīdzēs zvēriņiem; vecākiem, kuri piepildījuši laiku un palīdzējuši bērnam augt; grupiņai: zīļu maisi pildīsies neticamā ātrumā, jo katrs nes zīles, cik vien spēj; meža zvēriem: kuri vēl pat nenojauš, ka viņiem tiek gatavoti milzīgi pārtikas krājumi.

Pamēģiniet! Nekas nav nokavēts, vēl var paspēt!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa


Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības seminārs Beverīnas novada Mūrmuižas PII „Pasaciņa”, 13.09.2011.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības seminārs Valmieras sākumskolā, 30.08.2011.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Domāsim un darīsim kopā | Darbs dārzā – tas ir patīkami un skaisti!

Darbs dārzā – tas ir patīkami un skaisti!Lasot dažādu literatūru un klausoties gudru cilvēku teiktajā, šoreiz radies apkopojums par darbu dārzā. Bērni ne vienmēr ir tie čaklākie ravētāji un palīgi dārza darbos. Bet, ja būsim gudri un ievedīsim bērnu dārzā no "sētas puses", varbūt radīsim bērnā pārliecību, ka dārzā ir ne tikai balandas, nātres un usnes, bet agrāk nepamanītas vērtības. Tur pat ir brīnumaina pasaule, kas mainās, pārvēršas un aug. Nepieciešama tikai pacietība un mazliet izdomas, un to var katrs.

Bērni ir nepacietīgi, viņiem grūti ilgi gaidīt, gribas rezultātu redzēt uzreiz. Sēsim un stādīsim augus, kuri ātri dīgst, ātri aug un zied. Piemēram, kliņģerītes. Tām arī sēklas būs vērts izpētīt interesantās formas dēļ. Un jau pēc 2 mēnešiem varēsim plūkt ziedus vāzītē likšanai un žāvēšanai tējai.

Arī lieli augi ir interesanti bērniem. Kas var būt garāks par saulespuķēm!? Bērns jutīsies kā rūķis lielo puķu valstībā. Rabarberu lapas der kā lietus vai saulessargs. No kāršu pupām, veidojot tām karkasu no zariem, kur augiem aizķerties, iznāk vesels vigvams dzīvošanai. Vasaras beigās un rudenī bērniem lielais prieks par vareno ogu – ķirbi! Tad nu darbs rokām: rīvēt, griezt un baudīt to dažādos veidos pagatavotu. Vēl pie lielajiem augiem varam pieskaitīt kukurūzu, dekoratīvos dadžus, papardes, kāršu rozes, kannas, eņģeļtaures. Var slēpties garajos flokšos!

Bērniem der, ja drīkst garšot un ēst, tāpēc jāpadomā, varbūt varam atvēlēt vietu dārzā zirnīšiem, tomātiem, gurķiem, burkāniem, kurus bērni var baudīt, kad vien ir iekāre. Lai gan dārzeņi nav bērnu iemīļotākā pārtika, bet nepieciešamākā gan, tad vērojot un piedaloties pašam sēšanas, ravēšanas un novākšanas procesā, varam radīt interesi par dārzeņiem. Vairākas reizes no zemes izrauts, tīri notīrīts un apēsts burkāns vai redīss pieradinās bērnu pie dažādām garšām. Tāpat kabači, gurķi, ziedkāposti, kolrābji – ne vien labi izskatās, bet lieliski garšo. Arī ogas: jāņogas, upenes, mellenes, aronijas, plūmes un ķirši – būs vērtas gan dažādo garšu, gan krāsu dēļ. Varēsim kopā lasīt ogas ķīselim, pirmajam ievārījumam un noteikti svaigai apēšanai, lai krātu veselību ziemas periodam.

Bērniem patīk plūkt un dāvināt puķes. Centīsimies iekārtot dārzu tā, lai bērniem tiktu arī šis prieks. Der iestādīt viengadīgas, ilgi ziedošas puķes. Piemēram, samteņu ziediņus nolaužot, krūms ceros vēl kuplāk, bet bērnu smilšu kaste būs skaisti izrotāta. Tā tiks "darbinātas" maņas: oža, redze; vingrināti pirksti, saudzīgi plūcot ziediņus; un iztēle – no ziediem veidojot noformējumu.

Lai sasmaržotu un atšķirtu smaržas, iesēsim nedaudz piparmētras un kumelītes (tās derēs arī veselīgai tējai), matiollas, dilles, puķuzirnīšus. Vai ceriņi un maijpuķītes jau izsmaržoti?

Bērniem jāļauj visu pataustīt. Svarīgi, lai pirmā nenāktu vilšanās, satiekoties ar dadzi, latvāni, ērkšķotu krūmu, bet varētu plikām kājām izbaudīt mīksto, vēso zālienu, sataustīt asu gurķa kātiņu vai mīkstos pūpolu jēriņus. Bērns ar jums kopā varēs iepazīt dažādas lapu formas, lielumu, faktūru: garenas, apaļas, lielas, mazas, cietas, samtainas, gludas, asas.

Interesanti ir skanoši augi, kurus var ne tikai baudīt ar acīm, bet arī sadzirdēt. Kukurūza un citas graudzāles šalc un čaukst, nigellas sēklu pogaļas plīst ar paukšķi, bet spradzene nemaz nav noplūcama bez zīmīgā sprakšķa. Tāpat var paukšķināt arī fizāļu lukturīšus.

Dažas puķes tāpat kā bērni ir ļoti kustīgi. Vai esat parādījuši bērnam, kā saulespuķe "iet" līdzi saulītei, kā atveras un aizveras pusdienziedītes, pienenes un ūdensrozes (Brenguļos Abulā tās var baudīt katru vasaru)?

Bērni mīl pārsteigumus, tāpēc īpaši priecāsies par neparastiem augiem. Tomāti ir ne tikai sarkani, bet arī dzelteni, oranži un pat balti, lieli, ļoti lieli un mazi kā ķiršu odziņas. Kādi augs jūsu dārzā? Arī baltās jāņogas vienmēr šķiet gardākas un saldākas nekā sarkanās. Bet dekoratīvie ķirbīši ir tik dažnedažādi, ka pētīt varēsiet visu rudeni un vēl ziemā.

Paldies, bērniem par interesantajām logopēdijas nodarbībām, par centību pildot mājas darbus, piedaloties pasākumos un izstādēs gaidot Ziemassvētku rūķi un Lieldienu zaķi, par izdevušos K un smaidīgo S, par skanīgo dziedāšanu, par dažiem vērtīgiem čukstus vārdiņiem, par glītu krāsošanu un lietus saklausīšanu aiz loga, par labirinta pieveikšanu un saskaitīšanu līdz 5 un nebeidzamajiem komplimentiem!

Paldies ģimenēm par atbalstu un ieguldīto darbu visa gada garumā, par atnesto darba burtnīciņu, glīto mapīti, vienmēr izpildītiem mājas darbiem, vēstulītēm, jautājumiem un sirsnību pret saviem bērniem! Lai pacietība un spēks iesākto darbiņu turpināt!

Vēlu visiem interesantu, darbīgu, neaizmirstamu un mīļiem piedzīvojumiem bagātu vasaru!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa