Skolotāju diena – svētki katram
Klāt lietus čabinoša diena – svētki skolotājiem, kurus svinam katru gadu oktobra pirmajā svētdienā. Svētku pasākumi notikuši gan ceturtdienas pievakarē pie kafijas tases uz kastaņu rotāta galda un saksofona mūzikas pavadījumā, gan piektdien, saņemot mīļus apsveikumus un pārsteigumus no skolēniem, kam sekojuši draudzīgi braucieni uz Cēsu pili, Salacgrīvu, Likteņdārzu un citām Latvijas vietām. Par svētku dienu to var saukt jebkurš, jo bez mammas pamācībām, tēta piemēra, vecmāmiņas un vectētiņa zināšanām neesam izauguši neviens. Tāpat katrs mācām savus bērnus: stāstām, kā ozols zied pavasarī, ko bites dara vasarā, kad dzērves lido uz dienvidiem un kāpēc mamma mīl tēti. Tāpēc Skolotāju diena ir svētki katram.
Skolotāju ir daudz: latviešu valodas, matemātikas, mūzikas, dejošanas skolotāji, treneri, direktori, klases audzinātāji un citi skolotāji. Šajā saimē ir arī logopēdi, kas ikdienā māca bērnus, attīstot viņu runu un valodu.
Skolotāju dienas rītā sarunājos ar pirmo logopēdi Valmieras pusē Martu Kļaviņu – bezgala sirsnīgu, gudru un aktīvu cilvēku, kurai skolotāja darbs noteikti ir sirdsdarbs. Martas kundze saka, ka jau pirms vairākiem gadu desmitiem katrā klasē 3 – 7 ķipariem bija nepieciešama logopēda palīdzība. Pieredzes bagātā logopēde vienmēr mudinājusi vecākus ieguldīt laiku un darbu savos bērnos: to, ko vecāki iedos tagad, ar to bērni dzīvos visu dzīvi. Bērnam ir viens mūžs, vēlāk, kad vecākiem atradīsies laiks, nebūs vairs iespēju papildināt nokavēto. Pašapkalpošanās prasmes, valodas attīstība, sarunas, vērošana attīstās noteiktā laikā, ja nokavē šo īpašo laiku, atgūt zaudēto vairs nav iespējams. Bērnam jādzird normāla valoda. To nevar aizstāt ar ierakstu datorā, radio vai televizorā. Martas kundze ir pārliecināta: katra tehniska ierīce skaņu vairāk vai mazāk izkropļo. Dators ir tikai kā rakstāmspalva, lāpsta vai cits darba rīks. Valoda attīstās dzirdot, klausoties. Mums katram atrodas kaut nedaudz laika gatavot ēst un baudīt maltīti. Te ir iespēja pastrādāt dubultā: paņemiet bērnu blakus, pastāstiet: „Redzi, es griežu gaļu. Tagad to lieku uz pannas. Jūti, kā smaržo cepta gaļa?” Nevajag bērnam jūsu teikto likt atkārtot, viņam pietiks, ja jūs runāsiet ar viņu kā ar cilvēku, nevis tāpēc, ka jāmāca. Bērns visu dzird, patur sevī un pēc laika jau dzirdēsiet, kā viņš jūsu teikto izspēlē ar saviem vienaudžiem vai rotaļlietām.
Logopēdei Martai Kļaviņai ir svarīgi, kā viņas skolniekiem klājas lielajā dzīvē. Viņa saka: „Ja satieku savu skolēnu, kurš bērnībā stostījies, un viņš uz manu jautājumu tūlīt var atbildēt, es aiz prieka lecu gaisā! Tas ir gandarījums.”
Patiess, argumentēts un nepārspīlēts novērtējums nepieciešams katram – skolotājam par paveikto darbu, bērnam par piepūli un centību, vecākiem par mīlestību, pacietību un sirdssiltumu. Iekrāsosim savu pasauli ar mirkļiem, kuri dara mūs laimīgus, kaut tās ir tikai sekundes simtdaļas, jo tikai laimīgs cilvēks spēj un drīkst mācīt citus. Lai kļavu lapu zelts un kastaņu salūts priecē mūs visus svētkos!
Ilona TROPA
Valmieras sākumskola | Logopēde
Passenger | Let Her Go
Logopēdu MA seminārs 30-08-2013
Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2013-2014 mācību gadā
Logopēdi mācību gada pirmajā seminārā Valmieras sākumskolā
Sākoties jaunajam mācību gadam, logopēdi ir pieņēmuši nopietnus lēmumus darbam. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir pedagogu tālākizglītības programmas veidošana 30 stundām, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.363 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”, kuri stājušies spēkā 2013.gada 2.jūlijā. Logopēdi varēs papildināt profesionālo izglītību, nebraucot tālu no mājām, tā ekonomējot izglītības iestādes un savus resursus. Kursu ietvaros esam plānojuši arī divas izbraukumu nodarbības par darbu ar bērniem speciālajā izglītības iestādē un iepazīšanos ar smilšu spēlēm, ko lieliski izmantot korekcijas darbā.
Logopēdi, strādājot saliedētā komandā, paveikuši vairākus darbus. Viens no tiem – izveidota „Skolotāja – logopēda dienasgrāmata”. Katra Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas novadu izglītības iestāde un ap 200 logopēdu visā Latvijā savā e-pastā ir saņēmuši mūsu kopīgi veidotu un pagājušā mācību gadā darbā izmēģinātu dokumentu. Konsultējāmies ar kolēģiem Liepājā, Līvānos un citos novados, lai dokuments ir racionāls, kompakts un vairāk laika logopēdam atliek darbam ar bērniem, nevis dokumentu aizpildīšanai. Esam plānojuši pārskatīt un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību arī logopēdu dokumentācijai speciālās grupās. Nākamais logopēdu ieguvums ir 50 optiskie diski „Mācīsimies kopā! Interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1.-4.klasei”, ko ar Ievas Stiģes atbalstu saņēmām no Jelgavas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra. Gandrīz visi diski ir nonākuši izglītības iestādēs pie logopēda vai iestādes vadītāja un būs labs palīgs darbam ar bērniem. Tāpat nepārtraukti tiek uzlabota un papildināta mūsu mājaslapa logopeds.org, lai logopēdi varētu smelties idejas darbam, vecāki – saņemtu sev svarīgu informāciju, bet sabiedrība uzzinātu, ko dara un kā strādā logopēds Latvijā.
Logopēdi ikgadējā skolotāju konferencē Valmieras sākumskolā par labu darbu ir saņēmuši apbalvojumus: Valmieras Pārgaujas sākumskolas logopēde Elita Upe un Rūjienas logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile, Inese Roziņa, Zina Matisone.
Liels prieks, ka logopēdu saimei pievienojusies jauna kolēģe, kura patlaban turpina studijas maģistrantūrā un strādā Rīgā, bet ir no Valmieras – Tince Strazdiņa. Vairākās izglītības iestādēs vēl nav izdevies atrast logopēdu, tāpēc apsveicami, ka jaunieši izvēlas studēt logopēdiju, kura ir radoša un interesanta zinātne, un logopēds ir svarīgs un neaizstājams speciālists katrā izglītības iestādē.
Ilona TROPA
Valmieras sākumskola | Logopēde
Bērnu runas pērlītes
Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze
Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!
- Kartupeļi = tarpukeļi.
- Meitiņa, kad vēlas saskandināt glāzes saka: “sapriekājam!”
- Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
- Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
- Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
- Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
- Bērni dzīvojas laukos. Kāds filmē vistas. Bērns stāsta: “Mammu, laukos onkulis kamerēja vistas!”
- Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
- Kabatslakats = šņauks.
- Īkšķis = ūkšķis.
- Zutis = zusis.
- Luksofors = uksiksols.
- Gliemežvāks = gliemežāda.
- Saldējums = aukstējums.
- Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
- “Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
- Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
- Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
- Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
- Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
- Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
- Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
- Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
- Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
- Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
- Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
- Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
- “Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
- “Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
- Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
- Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
- “Ezim ir asakas uz augšu.”
- “Ja es godīgi pasaku…”
- Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
- “Tas nav pa īsto!”
Ilona TROPA
Valmieras sākumskola | Logopēde