Jānis TROPS

Logopēde un Bērnu un jauniešu kluba “Gauja” badmintona trenere Ilona Tropa turpina cītīgi mācīties

Balsta kustību sistēmas analīze | Seminārs 29-11-2019 | Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

2019.gada 29.novembrī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā interesenti pulcējās uz semināru “Balsta kustību sistēmas analīze. Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai”. Tālākizglītības programma aicināja mācīties trenerus, taču pamatlikumi par stāju jāzina katram cilvēkam, protams, treneriem, fizioterapeitiem, sporta (tai skaitā badmintona un raketlona) speciālistiem, bet vērtīgi to zināt arī vecākiem, skolotājiem, logopēdiem, speciāliem pedagogiem.

Semināra “Balsta kustību sistēmas analīze” teorētiskā daļa

Fizioterapeits un vispārējās fiziskās sagatavotības treneris Normunds Vārpa akcentēja muskuļu ietekmi uz balsta un kustību sistēmas izmaiņām dažādās ķermeņa daļās un balsta un kustību sistēmas stāvokļa korekcijas iespējām treniņu procesā. Vērtējot stāju, jāņem vērā būtiskas pazīmes, kas saistītas ne tikai ar mioloģiju un katra cilvēka individuālām īpatnībām, bet arī ar emocijām, pašsajūtu, trenētību. Labi to uzticēt arī sporta ārstam, fizioterapeitam, lai turpmākajā procesā zinātu, kas jāuzlabo vai jākoriģē. Kā uzsvēra speciālists, nepareizu stāju, pat funkcionālu skoliozi, labvēlīgi var ietekmēt ar vingrinājumiem, bet tas jādara regulāri, ne tikai 1 reizi nedēļā, un zinoša speciālista vadībā.

Jebkura emocija, tās izpausme un iekšējo orgānu darbība izraisa ietekmi uz stāju. Piemēram, bērniem, kuriem ir ēšanas un gremošanas sistēmas traucējumi, bieži ir “izgāzts” vēders uz priekšu, jo muskuļi nespēj “ieslēgties” automātiskā režīmā. Tātad, lai uzlabotu stāju, ir cītīgi jāstrādā pie citu faktoru apzināšanas un koriģēšanas. Īpaši svarīgs orgāns cilvēkam ir vairogdziedzeris. Tas jāuzmana, ja treniņu procesā jaunietis nevar pieaudzēt muskuļu masu, kļūst pārlieku tievs vai gluži pretēji – pieaug ķermeņa masa.

Runājot par plakano pēdu un nepareizi veidotām pēdu velvēm, fizioterapeits Normunds Vārpa norādīja, ka problēmas risināšanai neder tikai pēdu ieliktņi. Te vajadzīga muskuļu spēka izturība, nevis tikai sīkās muskulatūras treniņi, piemēram, čiekuru lasīšana ar pēdām. Pēda jātrenē kompleksi, iekļaujot kāju muskuļu trenēšanu: pacelšanos uz pirkstgaliem, izpildot vingrinājumus sēžas muskuļiem, ceļiem. Jāstrādā kompleksi. Ļoti svarīga atziņa un apstiprinājums vēl un vēlreiz par traumām, ka bērniem un jauniešiem pēc kaulu traumām obligāti nepieciešama fizioterapija, lai nedeformētu kaula augšanas zonas un tās neslēgtos pāragri. Šajā darbā lieliski palīdzēs individuāli treniņi pie zinoša fizioterapeita. Bieži dzirdam pieaugušo norādi bērniem: “Sēdi ar taisnu muguru!” Aizrādījums nav īsti korekts. Šādos gadījumos ir jāvērtē stāja – kas pie vainas apaļai, ieliektai, plakanai mugurai, vai nepareizai pozai sēžot. Noteikti būs jāvingrina kāju, muguras, iegurņa muskuļi, jāstiprina vispārējā fiziskā sagatavotība.

Semināra praktiskā daļa “Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai”

Semināra praktiskajā daļā “Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai” fizioterapeites Marikas Gladkijas vadībā katrs dalībnieks atkārtoja zināmos vingrinājumus un mācījās tos izpildīt precīzi un pareizi. Tāpat tika dota iespēja vērtēt vienam otra izpildījumu, lai atpazītu neprecizitātes un kļūdas vingrinājumos. Darbojoties uz paklāja, tika izmantotas dažādas bumbas, lentas, gumijas, nūjas, vingrošanas sols. Seminārā “Balsta kustību sistēmas analīze. Vingrinājumi ķermeņa dziļajai muskulatūrai” katrs treneris ieguva gan teorētiskas zināšanas, kuras ļoti saprotami un pārliecinoši prezentēja fizioterapeits Normunds Vārpa, gan praktisku “bagāžu” no Marikas Gladkijas, ko izmantot savā darbā.

BJK “Gauja” | Badmintona trenere