Logopēdi tiekas izbraukuma seminārā Beverīnas novada Mūrmuižas PII “Pasaciņa”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi tiekas seminārā Valmieras sākumskolā
Valmieras sākumskola | Logopēde
Lasot dažādu literatūru un klausoties gudru cilvēku teiktajā, šoreiz radies apkopojums par darbu dārzā. Bērni ne vienmēr ir tie čaklākie ravētāji un palīgi dārza darbos. Bet, ja būsim gudri un ievedīsim bērnu dārzā no “sētas puses”, varbūt radīsim bērnā pārliecību, ka dārzā ir ne tikai balandas, nātres un usnes, bet agrāk nepamanītas vērtības. Tur pat ir brīnumaina pasaule, kas mainās, pārvēršas un aug. Nepieciešama tikai pacietība un mazliet izdomas, un to var katrs.
Bērni ir nepacietīgi, viņiem grūti ilgi gaidīt, gribas rezultātu redzēt uzreiz. Sēsim un stādīsim augus, kuri ātri dīgst, ātri aug un zied. Piemēram, kliņģerītes. Tām arī sēklas būs vērts izpētīt interesantās formas dēļ. Un jau pēc 2 mēnešiem varēsim plūkt ziedus vāzītē likšanai un žāvēšanai tējai.
Arī lieli augi ir interesanti bērniem. Kas var būt garāks par saulespuķēm!? Bērns jutīsies kā rūķis lielo puķu valstībā. Rabarberu lapas der kā lietus vai saulessargs. No kāršu pupām, veidojot tām karkasu no zariem, kur augiem aizķerties, iznāk vesels vigvams dzīvošanai. Vasaras beigās un rudenī bērniem lielais prieks par vareno ogu – ķirbi! Tad nu darbs rokām: rīvēt, griezt un baudīt to dažādos veidos pagatavotu. Vēl pie lielajiem augiem varam pieskaitīt kukurūzu, dekoratīvos dadžus, papardes, kāršu rozes, kannas, eņģeļtaures. Var slēpties garajos flokšos!
Bērniem der, ja drīkst garšot un ēst, tāpēc jāpadomā, varbūt varam atvēlēt vietu dārzā zirnīšiem, tomātiem, gurķiem, burkāniem, kurus bērni var baudīt, kad vien ir iekāre. Lai gan dārzeņi nav bērnu iemīļotākā pārtika, bet nepieciešamākā gan, tad vērojot un piedaloties pašam sēšanas, ravēšanas un novākšanas procesā, varam radīt interesi par dārzeņiem. Vairākas reizes no zemes izrauts, tīri notīrīts un apēsts burkāns vai redīss pieradinās bērnu pie dažādām garšām. Tāpat kabači, gurķi, ziedkāposti, kolrābji – ne vien labi izskatās, bet lieliski garšo. Arī ogas: jāņogas, upenes, mellenes, aronijas, plūmes un ķirši – būs vērtas gan dažādo garšu, gan krāsu dēļ. Varēsim kopā lasīt ogas ķīselim, pirmajam ievārījumam un noteikti svaigai apēšanai, lai krātu veselību ziemas periodam.
Bērniem patīk plūkt un dāvināt puķes. Centīsimies iekārtot dārzu tā, lai bērniem tiktu arī šis prieks. Der iestādīt viengadīgas, ilgi ziedošas puķes. Piemēram, samteņu ziediņus nolaužot, krūms ceros vēl kuplāk, bet bērnu smilšu kaste būs skaisti izrotāta. Tā tiks “darbinātas” maņas: oža, redze; vingrināti pirksti, saudzīgi plūcot ziediņus; un iztēle – no ziediem veidojot noformējumu.
Lai sasmaržotu un atšķirtu smaržas, iesēsim nedaudz piparmētras un kumelītes (tās derēs arī veselīgai tējai), matiollas, dilles, puķuzirnīšus. Vai ceriņi un maijpuķītes jau izsmaržoti?
Bērniem jāļauj visu pataustīt. Svarīgi, lai pirmā nenāktu vilšanās, satiekoties ar dadzi, latvāni, ērkšķotu krūmu, bet varētu plikām kājām izbaudīt mīksto, vēso zālienu, sataustīt asu gurķa kātiņu vai mīkstos pūpolu jēriņus. Bērns ar jums kopā varēs iepazīt dažādas lapu formas, lielumu, faktūru: garenas, apaļas, lielas, mazas, cietas, samtainas, gludas, asas.
Interesanti ir skanoši augi, kurus var ne tikai baudīt ar acīm, bet arī sadzirdēt. Kukurūza un citas graudzāles šalc un čaukst, nigellas sēklu pogaļas plīst ar paukšķi, bet spradzene nemaz nav noplūcama bez zīmīgā sprakšķa. Tāpat var paukšķināt arī fizāļu lukturīšus.
Dažas puķes tāpat kā bērni ir ļoti kustīgi. Vai esat parādījuši bērnam, kā saulespuķe “iet” līdzi saulītei, kā atveras un aizveras pusdienziedītes, pienenes un ūdensrozes (Brenguļos Abulā tās var baudīt katru vasaru)?
Bērni mīl pārsteigumus, tāpēc īpaši priecāsies par neparastiem augiem. Tomāti ir ne tikai sarkani, bet arī dzelteni, oranži un pat balti, lieli, ļoti lieli un mazi kā ķiršu odziņas. Kādi augs jūsu dārzā? Arī baltās jāņogas vienmēr šķiet gardākas un saldākas nekā sarkanās. Bet dekoratīvie ķirbīši ir tik dažnedažādi, ka pētīt varēsiet visu rudeni un vēl ziemā.
Paldies, bērniem par interesantajām logopēdijas nodarbībām, par centību pildot mājas darbus, piedaloties pasākumos un izstādēs gaidot Ziemassvētku rūķi un Lieldienu zaķi, par izdevušos K un smaidīgo S, par skanīgo dziedāšanu, par dažiem vērtīgiem čukstus vārdiņiem, par glītu krāsošanu un lietus saklausīšanu aiz loga, par labirinta pieveikšanu un saskaitīšanu līdz 5 un nebeidzamajiem komplimentiem!
Paldies ģimenēm par atbalstu un ieguldīto darbu visa gada garumā, par atnesto darba burtnīciņu, glīto mapīti, vienmēr izpildītiem mājas darbiem, vēstulītēm, jautājumiem un sirsnību pret saviem bērniem! Lai pacietība un spēks iesākto darbiņu turpināt!
Vēlu visiem interesantu, darbīgu, neaizmirstamu un mīļiem piedzīvojumiem bagātu vasaru!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Izbraukuma seminārs | Jāņmuiža – Priekuļi – Sigulda – Vecpiebalga – Jaunpiebalga – Smiltene
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi no Alojas, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Gulbenes, Jaunjelgavas, Kocēnu, Lubānas, Madonas, Mazsalacas, Mārupes, Rēzeknes, Rūjienas, Smiltenes, Valkas, Valmieras novadiem un pilsētām tiekas seminārā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā
12.aprīlis Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā pulcēja vairāk kā 40 logopēdus, lai stāstītu par paveikto un uzklausītu kolēģu pieredzi. Metodisko lasījumu diena noritēja augstā profesionālā līmenī. Logopēdi 10 prezentācijās iepazinās ar plašu korekcijas darbam veidotu materiālu klāstu, skolu pieredzi un darba organizāciju. Katrs logopēds, neskatoties uz to, ka darba samaksa ir tikai par nostrādātajām nodarbībām ar bērniem, ārpus sava darba laika, ar saviem materiālajiem un tehniskajiem resursiem gatavo darba lapas, spēles un uzskates līdzekļus, kā arī bērnu valodas un runas diagnostikas materiālus, lai valodas korekcijas process bērnam būtu radošs un interesants.
Arnita Adata no Valmieras stāstīja un demonstrēja plašu pūšanas vingrinājumu klāstu, ar kuru palīdzību tiek aktivizēta lūpu darbība un pareiza gaisa plūsma, kas tik ļoti nepieciešama pareizai skaņu izrunai. Ar laiku šo materiālu logopēde centīsies izveidot arī video variantā.
Zeltīte Šneidere no Mārupes novada rādīja signālkartes, kurās vingrinājumi mēlītei, lūpām, vaidziņiem atspoguļoti attēlos, un tas ļoti patīk bērniem. Vērtīgo darbu logopēdi varēs apskatīt mūsu mājas lapā un izmantot darbā.
Valmieras un Alojas novada logopēdes Ilze Vītola un Gaida Bērziņa uzskatāmi un pārliecinoši demonstrēja savu unikālo pieredzi “Skaņošana, zilbju veidošana, lasīšana”, kas apkopota neskaitāmās darba lapās, spēlēs, vingrinājumos. Katrs no klātesošajiem vēlreiz pārliecinājās, cik svarīgi katram bērnam atrast visatbilstošāko mācību metodi un izvēlēties vērtīgāko spēli. Logopēdes nopietni apsver sadarbības iespējas ar grāmatizdevējiem, lai ieguldītais darbs nonāktu pie katra interesenta.
Dace Alksne strādā Valmierā un Mazsalacas novadā. Šoreiz viņa rādīja domino, kas lieliski noder skaņošanas iemaņu veidošanai. Lai bērns varētu mācīties lasīt, rakstīt, viņam vispirms jāiemācās saklausīt skaņas (Vai vārdā SAULE skan L?) un nosaukt skaņas vārdos pareizā kārtībā. Lieliski, ja to var darīt rotaļājoties, kas ir galvenais un atbilstošākais bērnu darbības veids pirmsskolā.
Cēsu novada logopēde Māra Apsīte aicināja lielu darbu veltīt sīkās muskulatūras – pirkstu darbības attīstībai. Šim nolūkam Māra izmanto tautasdziesmas, kuras runājot jākustina līdzi pirkstiņi dažādās kombinācijās. Noskatoties filmu, iepazināmies ar Cēsu internātpamatskolas – rehabilitācijas centra ikdienu, tradīcijām un piedāvātajām iespējām mācīties bērniem ar dažādām elpošanas saslimšanām.
Inese Kazule – Kamzola (Valmiera, Burtnieku novads) prezentējot “Artikulācijas aparāta vingrinājumi skaņu uzstādīšanai pēc E.Krauzes”, iepazīstināja mūs ar daudzveidīgiem artikulācijas aparāta vingrinājumiem. Inese sagatavojusi izdošanai apjomīgu daba lapu komplektu skaņu izrunai. Vēl dažas korekcijas no “Zvaigzne ABC” puses un izdevums varēs startēt pie bērniem, vecākiem, skolotājiem, logopēdiem.
Klausījāmies un skatījāmies Rēzeknes logopēdiskās skolas logopēdes Annas Deksnes stāstījumu un ilustratīvo materiālu “Sensomotoro funkciju attīstīšana bērniem ar valodas traucējumiem Rēzeknes logopēdiskajā internātpamatskolā”. Valstī ir daudz bērnu, kuriem valodas un runas attīstības traucējumus efektīvāk koriģēt šim nolūkam veidotās mācību iestādēs. Taču pēdējos gados vērojama tendence, ka bērni mācās skolās, kuras tuvākas viņu dzīves vietai un dažādu iemeslu dēļ neizmanto kvalificētu speciālistu darbu un palīdzības iespējas speciālajās skolās. Ne vienmēr tuvējai skolai ir iespējas nodrošināt katru bērnu ar nepieciešamo atbalstu. Tā tiek kavēta bērna attīstība un cieš arī mācību rezultāti.
Rasma Ozoliņa no Burtnieku novada rādīja, kā izmantot sen aizmirstas spēles un attēlus, lai veidotu jaunas lietas, ieguldot nelielus līdzekļus un darbu.
Valmieras logopēde Ginta Dekmeijere un viņas “Teatrālās rotaļas izmantošana runas attīstības stimulēšanā, izrunas un intonācijas veidošanā” izraisīja lielu pozitīvo emociju vilni un aplausus. Gintas vadībā aiz priekškara darbojās logopēdes – aktrises, kuras precīzā brīdī un vajadzīgajā intonācijā vadīja savu personāžu un no sirds iejutās lomā. Šogad skatījāmies “Kas pateica ņau?”, kas būs nākamgad?
Mazliet par lasītprasmes veidošanu savā pieredzē dalījās un izveidoto materiālu sistēmu rādīja Ilona Tropa. Daži no tiem tiks ievietoti mājas lapā logopeds.org.
Diena pagāja radošā pacēlumā, bezgala draudzīgā atmosfērā, kā jau tas logopēdu tikšanās reizēs ierasts. Paldies katrai logopēdei par ieguldīto darbu un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas kolektīvam, jo īpaši Inārai Punkstiņai, par uzņemšanu savās mājās un lielisko ekskursiju pa skolu!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdi tiekas Eiropas Logopēdijas dienas seminārā Valmieras Valsts ģimnāzijā
2011.gada 6.martā Eiropā atzīmēja Logopēdijas dienu. Šī gada devīze: “Sadzirdēt trokšņainā pasaulē”, mērķis: dažādos veidos sniegt informāciju sabiedrībai par logopēda darbu, logopēdijas nozīmi runas, valodas un komunikācijas attīstībā cilvēkiem ar valodas traucējumiem. Martā skolās un bērnu dārzos tika rīkoti pasākumi bērniem, bet Valmieras un apkārtējo novadu izglītības iestāžu logopēdi un viesi no Valkas novada 16.martā tikās svētku seminārā Valmieras Valsts ģimnāzijā.
Logopēdu metodiskajā apvienībā pirmajā tikšanās reizē augustā vienojāmies, ka svētkus svinēsim kopā ar pieredzes bagātiem logopēdiem: Martu Kļaviņu, Sarmīti Kauliņu un Māru Rudīti Gailīti, kuras ir pelnītā atpūtā. Aicinājām kolēģes uz kopīgu pasākumu. Logopēdu vēsture nav sena. Pirmais logopēds Valmierā sācis darbu pirms 45 gadiem un tā bija Martas kundze, kura apkalpoja Valmieras, Valkas, Limbažu un Cēsu skolas. Galvenais uzdevums logopēdei – pamanīt skolēnus, kuriem nepieciešama lielāka uzmanība, atbalsts mācībās vai pat speciāla apmācība. Logopēdi iepazinās ar pasākumu scenārijiem dažāda vecuma bērniem bērnu dārzā un sākumskolā. Tika demonstrēti gan materiāli spēlēm un konkursiem, gan foto no pasākumiem.
Mācību gada sākumā katrs logopēds tika aicināts apkopot informāciju par savu darbu: materiālo nodrošinājumu, aprīkojumu, telpu atbilstību logopēda darba specifikai, savu ieguldīto darbu nodarbību plānošanā un vadīšanā. Anketu kopsavilkums par 26 darba vietām Valmierā un apkārtējos novados tika atspoguļots tabulās un diagrammās. Materiāls tiks publicēts mūsu mājas lapā logopeds.org. Skaitļi nav visai iepriecinoši. Darāmā daudz, lai katra logopēda darba vieta būtu metodiski un tehniski nodrošināta, kas ir veiksmīga korekcijas procesa neatņemama sastāvdaļa.
Sakām lielu paldies mūsu sadarbības partneriem – Valmieras Valsts ģimnāzijai, īpaši semināra organizatoriskās daļas vadītājam direktora vietniekam Jānim Reinvaldam un fotogrāfei Tamārai Visockai, ķīmijas un aušanas skolotājai Janīnai Grāverei un viņas palīgam, kā arī meitenēm ar lielisko balsi un svētku sveicienu! Lai smeltos idejas ikdienas darbam un turpinātu sadarbību ar apgādu “Zvaigzne ABC” mācību materiālu veidošanā, nākamajā seminārā tiksimies aprīlī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Beverīnas novada izglītības iestādēs
Katru gadu martā Eiropā atzīmē Logopēdijas dienu. Šī gada devīze: “Sadzirdēt trokšņainā pasaulē”. Pasākumu mērķis – dažādos veidos sniegt informāciju sabiedrībai par logopēda darbu, logopēdijas nozīmi runas, valodas un komunikācijas attīstībā cilvēkiem ar valodas traucējumiem. Arī Beverīnas novada bērnu dārzā “Pasaciņa”, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā notika pasākumi maziem un lieliem bērniem “Skaņas un Trokšņi”. Dalībnieki, vērtētāji un svinētāji bija visi.
Skolēni gatavoja mājas darbu – priekšnesumu par skaņām un trokšņiem. 1.klases bija izvēlējušās teatralizēt dzejoļus, kuros bija daudz dažādu skaņu. 2.klase Kauguros uzdeva interesantas mīklas, piemēram, kādas ogas upe nes? Nu, protams, upenes! Brenguļu otrklasnieki ieradās ar prāvu klāstu mūzikas un ritma instrumentiem un dziedāja par Tēva brāli. Trešie Brenguļos paši bija sacerējuši dzejoļus par skaņām un trokšņiem, bet Kaugurieši runāja bezgala garu, skaistu dzejoli. Paši lielākie – ceturtie Brenguļos izcēlās ar īpašu talantu – katru troksni viņi bija pierakstījuši ar burtiem, piemēram, Pff – tilu – tulu – tirili, bet Kauguros 4.klases skolēni mūs priecēja ar dziesmu, kuras pavadījumu spēlēja ar dažādiem ritma instrumentiem un bija izcils solo dziedājums.
Pats aizraujošākais – sacensības un priecāšanās visiem kopā. Bērni, kuriem ir 3 un 4 gadi, spēlēja “Dienu un nakti”, dziedāja dziesmu par dzīvniekiem, kuri iebriduši pļavā, un vēl ļoti uzmanīgi klausījās, kas skan. Lielie pasacēni, kuriem jau 5 un 6 gadi, sacentās, kuras komandas telefons darbojas labāk, iemēģināja roku precizitātē, lai varētu uzmest riņķi garajam degunam un minēja mīklas.
Skolā citi uzdevumi, mazliet sarežģītāki: jāpieraksta dzirdētais skaņas avots, jāveido dzīvie teikumi. Interesanta bija pasakas “Vēja dāvana” klausīšanās: daži spieda ausis ciet, citi mēģināja dzirdēt tikai pasaku, jo klausīšanās laikā skanēja arī dziesma, bet tas netraucēja būt dzirdīgiem un uzmanīgiem un papildināt teikumus par pasaku katrai komandai izdevās lieliski.
Noslēgumā katrs pasākuma “Skaņas un Trokšņi” dalībnieks saņēma žetonu ar uzslavu un nelielu saldumiņu enerģijai. Visi kopā vienojāmies, ka svētkus svinēsim arī nākamgad. Paldies skolotājām un audzinātājām par atsaucību un palīdzēšanu svētku tapšanā!
Beverīnas novads | Logopēde
Logopēdu un pedagogu seminārs Valmieras 5.vidusskolā
2011.gada 10.februārī Valmieras 5.vidusskolā pulcējās logopēdi un pedagogi. Šoreiz logopēdu metodiskās apvienības seminārs tika rīkots pasākumu cikla “Lasītprasmes attīstīšanas veicināšanas pasākumi Valmieras pilsētas pašvaldībā 2010./2011. un 2011./2012.m.g.” ietvaros. Fantastisks bija darba dienas sākums ar izcilu Valmieras 5.vidusskolas kora skanējumu pieredzes bagātās diriģentes Irēnas Zelčas vadībā.
Interesentu pulks liels – ap 80 klausītāju, jo piedāvātā tēma aktuāla visiem speciālistiem, kuri strādā ar bērniem. Arī ģeogrāfija plaša: Mārupes, Madonas, Balvu, Siguldas, Talsu, Dobeles, Gulbenes, Strenču, Valkas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Alojas, Tērvetes, Rūjienas, Smiltenes un Beverīnas novadi un Valmieras pilsēta. Dalībnieki noklausījās biedrības “Pro Futuro” valdes priekšsēdētājas Evas Birznieces lekciju ‘Mūsdienīga lasītapmācība un lasīšanas traucējumi’, piedalījās grupu darbā un diskutēja ar kolēģiem arī lekcijas starplaikos. Zināšanu bagāžu un vielu pārdomām saņēma gan logopēdi, gan sākumskolas un pamatskolas skolotāji, gan bērnu dārzu audzinātāji, gan iestāžu vadītāji.
Pētījumi ASV liecina, ka 10 – 17,7% cilvēku ir lasīšanas traucējumi. Latvijā pagaidām nav veikti zinātniski pētījumi par lasīšanas traucējumiem, taču skolotāju un logopēdu pieredze liecina, ka skaitlis varētu būt vēl lielāks. Tāpēc arī aktuāli jautājumi: kā mācīt lasīt un kā efektīvi lasīšanas traucējumus mazināt. Viens ir skaidrs, ka bez labām lasīšanas prasmēm bērnam apgūt mācību vielu ir ļoti grūti. Sagatavošanās darbs jāveic jau pirmsskolā, kad bērni mācās pazīt skaņas, saklausīt tās vārdos, saliedēt zilbēs. Lektores pārliecinoši teiktais aicināja kolēģus padomāt un izvērtēt, vai darbā tiek izmantotas efektīvas metodes, kuras procesu virza uz priekšu, nevis tikai aizpilda laiku. Pētījumi un prakse apstiprina, ka lasīšanas traucējumus var mazināt un novērst ieguldot intensīvu un sistemātisku pedagogu, vecāku un bērnu darbu, brīnumlīdzekļi ne Latvijā, ne citur pasaulē nav atklāti. Šajā procesā jāiesaistās katra priekšmeta skolotājam katrā klasē, ne tikai latviešu valodas skolotājam un logopēdam. Darbā izmantojot modernās tehnoloģijas, efekts ir daudz nozīmīgāks, jo spēj atvieglot bērnam tik sarežģīto lasīšanu un rakstīšanu, palīdz uztvert informāciju dažādos veidos, taupa laiku un spēku, jo resursi cilvēkam ir ierobežoti.
Vissvarīgākais, kas nepieciešams bērniem un jo īpaši bērniem, kuriem ir lasīšanas traucējumi, ir gudrs skolotājs. Tāds skolotājs, kurš bērnam iemāca to, ko viņš līdz šim nav pratis. Tikpat svarīgi ir kvalitatīvi mācību līdzekļi. Katram skolotājam, vecākam un bērnam jāpieliek visas pūles, lai apzinīgi mācītos katru dienu, tā mazinot tos gadījumus, kad bērnam nākas atkārtot mācību vielu otru gadu tajā pašā klasē, kas nav progresīva un efektīva metode.
Martā svinēsim Eiropas logopēdu dienu. Aktualizējiet valodas nozīmi maza un liela cilvēka dzīvē, pārliecinieties, vai katras mācību iestādes personāls izdarījis visu, lai valodas attīstība bērniem ritētu gludi un vai nepieciešamības gadījumā mobilizēti visi iespējamie un neiespējamie resursi, lai palīdzētu bērnam.
Paldies Valmieras 5.vidusskolas direktorei Rudītei Markus un viņas vadītajam kolektīvam par viesmīlību un skolēniem par pieklājību un palīdzēšanu!
Valmieras sākumskola | Logopēde
