Jau pavisam drīz skolēniem sāksies rudens brīvlaiks. Tā kā paveikts pietiekoši daudz, ir pamats svinēt svētkus. Šogad sākumskolā īpaša uzmanība tiek veltīta lasīšanai, un 24.oktobrī notika pirmie svētki „Lasīt ir stilīgi!”. Visi pulcējas sākumskolas gaitenī un ieņem vietas. Pēc dzejoļu noklausīšanās un mazas pasapņošanas sākas komandu veidošana. Skolotāja Marika aicina 4.klases skolēnus par komandu kapteiņiem. Līva, Artūrs, Karīna un Liāna, ievērojot kārtību, aicina savos pulciņos dalībniekus no visām klasēm. Drošāk justies, ja skolotājs blakus, tāpēc katrā komandā darbu palīdzēs organizēt arī skolotājas: Marika, Solvita B., Gunta, Solvita T. Komandas ir gatavas darbam! Pirmais uzdevums ir ļoti atbildīgs: izlasīt tekstu par 2013.gada Latvijas kukaini – smiltājsiseni. Jābūt uzmanīgam, jo jālasa viens vārds, jāskatās līdzi, lai savu lasīto nenokavētu un komanda būtu pirmā! Izdodas labi, smiltājsisenis iepazīts. Vēl tikai jāatbild uz jautājumiem, jo svarīgi ir ne tikai veikli izlasīt, bet arī perfekti saprast lasīto. Skolotāja Gunta aicina tekstā atrast garāko vārdu un īsāko teikumu. Te nu sākas domstarpības: kas ir teikums, cik tajā vārdu? Bet rezultāts neizpaliek, visas komandas ar uzdevumu tiek galā.
Pasākumi notiks visa mācību gada garumā, jo ne jau vienā dienā var izlemt, kurš ir stilīgākais lasītājs. Bērniem jākrāj žetoniņi. Pirmo skolotājas Solvitas veidoto žetoniņu saņem gandrīz visi šīs dienas dalībnieki. Un krāšana var sākties! Kāpēc visiem netika kārotā balva? Ne visi vēl prot iejusties svētku dalībnieka lomā: aktīvi piedalīties, netraucēt citus un gūt pozitīvas emocijas. Tas nav viegli, bet izdarāmi, tikai ļoti jācenšas. Brīvlaikā lasīsim grāmatas – jau iesāktas un pavisam jaunas, pirktas veikalā un izvēlētas bibliotēkā. Lasīsim visi: skolotāji, bērni, vecāki. Pēc brīvlaika dalīsimies iespaidos.
Sestdienas pusdienlaiks Valmierā ir gana jauks un saulains, rudens krāsas manāmas arī pilsētā. “Sprīdīša” kolektīvs pulcējas kopā, lai dotos braucienā uz Rīgu. Klusi un mierīgi čalojot, drīz vien esam Rīgā. Vēl pāris pagriezieni, līkumi, krustojumi un autobuss piestāj pie greznas ēkas Mežaparkā – bērnudārza “Viršu dārzs”. Ir brīvdiena, bet vadītāja Dina Gaide, nežēlojot savu laiku, smaidoša un laipna mūs aicina paciemoties. Zaķu ģimene ir pirmā, kuru sastopam, katros svētkos tā tiek saposta atbilstošos tērpos. Izrādās, ka esam atbraukuši uz pirmo bērnudārzu Rīgā. Savu nosaukumu tas ieguvis tāpēc, ka savā laikā bijušas divas iestādes ar vienādu numuru. Lai vairs nerastos pārpratumi, dārziņš ieguvis nosaukumu “Viršu dārzs”, un darbinieki ļoti cenšas nosaukumu attaisnot, teritorijā veidojot viršu stādījumus.
Vadītājas Dinas prezentācijā varam apskatīt, kāda ēka bijusi pirms renovācijas. Tagad tā ir krāšņa, maigos toņos un mājīgā noformējumā veidota 5stāvu pils. Ielūkojamies katrā telpā. Vadītāja ar aizrautību pastāsta par ikdienas darbu un svētkiem. Bez ierastajiem, kā Mārtiņi, Ziemassvētki, Lieldienas u.c, īpaši bijuši svētki gan lieliem, gan maziem – “Staro Viršu dārzs!”, kad romantiskās gaismiņas piepildījušas visu bērnudārza teritoriju. Nemanot esam uzkāpuši jau 5.stāvā, kur mūs sagaida gards cienastiņš un skatam paveras skats no āra terases. Uztaisām kopīgu foto, sakām: “Paldies!” vadītājai Dinai Gaidei un dodamies tālāk.
“Ziemeļblāzma” mūs sagaida ar plaši atvērtām durvīm, aicinot ienākt. Varam baudīt meistaru veikumu – atjaunoto kultūras pili. Skaisti, vērts atgriezties, lai baudītu kādu kultūras pasākumu! Varbūt jau “Iļģu” koncertu 11.novembrī? Tuvējā skatu tornī mūs uzvizina lifts. Tā kā laiks ir saulains, redzam Rīgu visā rudens krāšņumā.
Nemanot klāt pievakare. Vecrīgas ieliņās, kā jau ierasts, pastaigājas rīdzinieki un pilsētas viesi. Mēs dodamies uz “Austrumu robežu” baudīt teātra izrādi.
Sākoties jaunajam mācību gadam, logopēdi ir pieņēmuši nopietnus lēmumus darbam. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir pedagogu tālākizglītības programmas veidošana 30 stundām, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.363 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”, kuri stājušies spēkā 2013.gada 2.jūlijā. Logopēdi varēs papildināt profesionālo izglītību, nebraucot tālu no mājām, tā ekonomējot izglītības iestādes un savus resursus. Kursu ietvaros esam plānojuši arī divas izbraukumu nodarbības par darbu ar bērniem speciālajā izglītības iestādē un iepazīšanos ar smilšu spēlēm, ko lieliski izmantot korekcijas darbā.
Logopēdi, strādājot saliedētā komandā, paveikuši vairākus darbus. Viens no tiem – izveidota „Skolotāja – logopēda dienasgrāmata”. Katra Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas novadu izglītības iestāde un ap 200 logopēdu visā Latvijā savā e-pastā ir saņēmuši mūsu kopīgi veidotu un pagājušā mācību gadā darbā izmēģinātu dokumentu. Konsultējāmies ar kolēģiem Liepājā, Līvānos un citos novados, lai dokuments ir racionāls, kompakts un vairāk laika logopēdam atliek darbam ar bērniem, nevis dokumentu aizpildīšanai. Esam plānojuši pārskatīt un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību arī logopēdu dokumentācijai speciālās grupās. Nākamais logopēdu ieguvums ir 50 optiskie diski „Mācīsimies kopā! Interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1.-4.klasei”, ko ar Ievas Stiģes atbalstu saņēmām no Jelgavas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra. Gandrīz visi diski ir nonākuši izglītības iestādēs pie logopēda vai iestādes vadītāja un būs labs palīgs darbam ar bērniem. Tāpat nepārtraukti tiek uzlabota un papildināta mūsu mājaslapa logopeds.org, lai logopēdi varētu smelties idejas darbam, vecāki – saņemtu sev svarīgu informāciju, bet sabiedrība uzzinātu, ko dara un kā strādā logopēds Latvijā.
Logopēdi ikgadējā skolotāju konferencē Valmieras sākumskolā par labu darbu ir saņēmuši apbalvojumus: Valmieras Pārgaujas sākumskolas logopēde Elita Upe un Rūjienas logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile, Inese Roziņa, Zina Matisone.
Liels prieks, ka logopēdu saimei pievienojusies jauna kolēģe, kura patlaban turpina studijas maģistrantūrā un strādā Rīgā, bet ir no Valmieras – Tince Strazdiņa. Vairākās izglītības iestādēs vēl nav izdevies atrast logopēdu, tāpēc apsveicami, ka jaunieši izvēlas studēt logopēdiju, kura ir radoša un interesanta zinātne, un logopēds ir svarīgs un neaizstājams speciālists katrā izglītības iestādē.
Maija rīts Valmierā aust ar zibens šautrām un pērkona spērieniem, bet, iebraucot Jelgavā, jau spīd saule un par lietu liecina vairs tikai peļķes uz ielām. Pilsēta viesmīlīgi sagaida 20 logopēdus no Valmieras, Mazsalacas, Strenčiem, Alojas, Beverīnas, Burtnieku, Jelgavas, Kocēnu, Limbažu un Rūjienas novadiem. Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā mūs sagaida direktores vietniece un detalizēti iepazīstina ar centra ikdienu un darba organizāciju, ko sekmē produktīva sadarbība ar pilsētas pašvaldību. Viesojamies Montesori kabinetā, kurā skolotāja darbojas ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Kabinetā pieejams bagātīgs Montesori materiālu klāsts, kas palīdz bērniem apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas 5 jomās, tai skaitā valodā, matemātikā, praktiskajā dzīvē un palīdz bērniem mācīties koncentrēties, būt uzmanīgiem un trenēt pašdisciplīnu. Līdztekus bērniem var mācīties arī vecāki un papildināt savas zināšanas, kā strādāt ar bērnu mājās.
Centra darbinieki realizējuši Vācijā iegūtu pieredzi. Projekta „Miniphanomenta” rezultāts rada jēgpilnus starpbrīžus skolu bērniem, kuri vienkāršā veidā var darboties un izprast 52 dažādus dabaszinību likumus eksperimentējot skolās izvietotajos stendos. Projekta „Atbalsta pasākumu komplekss izglītojamo mācību, darba un sadzīves prasmju apguves veicināšanai” laikā tapis interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1. – 4.klasei „Mācīsimies kopā!”, ko ikdienā varēs lietot skolēni un skolotāji, tā atvieglojot lasītmācīšanos, rakstītprasmju pilnveidi, padarot interesantāku un bērnus motivējošāku mācīšanos. Mācību disku saņems arī logopēdi Valmierā un apkārtējos novados. Kompetenču centrā darbojas Junioru universitāte, Metālapstrādes mācību parks, metodiskā bibliotēka un ir plašas iespējas tālākizglītībai. Kolektīvs direktores Sarmītes Vīksnas vadībā strādā atbildīgi, nodrošinot kvalitatīvu piedāvājumu pilsētas iedzīvotājiem.
Jelgavas 1.speciālajā internātpamatskolā direktores Ineses Bandenieces vadībā mācās 120 bērni 5 izglītības programmās. Skola piedāvā profesionālu pedagogu un atbalsta komandas darbu. Bērni labprāt piedalās dažādos interešu izglītības pulciņos: spēlē teātri, dzied, sporto, glezno, strādā ar koku, bet vecākiem ir Vecāku skoliņa. Noteikti noderēs redzētais skolas absolventes, logopēdes Anitas Stāvauses logoritmikas nodarbībā. Anita bija lieliska gide ekskursijā pa skolu, kā arī sarunā, iepazīstinot kolēģus ar savu darbu. Vēlreiz guvām apstiprinājumu tam, ka valsts atbildību par kvalitatīvu izglītību atstājusi tikai pašvaldību un skolotāja ziņā. Speciālistu sagatavošana darbam ar bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, dokumentācijas korekta aizpildīšana atrunāta ar dažādiem ieteikumiem un veidlapu paraugiem, un logopēds vai skolotājs ir spiests „riteni izgudrot no jauna”, kā pats prazdams. Tas aizņem neadekvāti daudz laika, kuru varētu atvēlēt darbam ar bērnu. Skolas kolektīvs iesaistās aizvien jaunos un veiksmīgos projektos. Direktore jau aizsteidzās sagaidīt labvēļus, lai skolas teritorijā iemājotu īpašas šūpoles.
Jelgavas keramikas rūpnīcā uzzinājām, kā no māla piciņas vai lejamās māla masas tiek izgatavots skaists keramikas trauks, vāze vai svečturis. Redzējām, kā tas pārklājas ar glazūru un pārliecinājāmies, ka skaistums prasa bezgala grūtu un akurātu darbu. Pieredzes bagāta darbiniece, kura ir ļoti atraktīva un sirsnīga gide, ļāva mums visiem ielūkoties māla pārtapšanā par īstu mākslas darbu, kura vērtību ne vienmēr protam novērtēt. Jelgavā – pilsētā izaugsmei ir vēlme atgriezties vēlreiz, lai uzkāptu Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un paraudzītos uz 64 tūkstošu iedzīvotāju pilsētu no augšas, baudītu arhitektūru un Ā.Alunāna iedibinātās teātra mākslas tradīcijas.
Mācību gads tuvojas noslēgumam, solot katram logopēdam patīkamu un pelnītu atpūtu vasarā. Tiksimies augustā Valmierā, lai izvērtētu darba plānu nākamajam mācību gadam. Paldies, logopēdes, par aktīvu sadarbību!
Pavasaris ir laiks, kad logopēdi atskatās uz paveikto mācību gada laikā un izvērtē plānus nākamajam laika posmam. Tikšanās reizēs ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti un Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Ievu Stiģi klātesošie tika iepazīstināti ar situāciju logopēdu darbā 2012./2013.mācību gadā un salīdzinājumu ar 2010.gadu. Informācija apkopota par Valmieras, apkārtējo novadu izglītības iestādēm, kā arī logopēdu darbu Liepājā, Smiltenē, Strenčos, Siguldā un citu novadu skolās un bērnudārzos. Kā uzsvēra Druvietes kundze, tad mūsdienās anglofonajās valstīs par labo toni tiek uzskatīta pat nepareiza, neliterāra runa, taču tas nav atbalstāmi, un logopēda darbs bērna attīstībā un mācību procesā pirmsskolā un skolā ieņem nozīmīgu un neaizstājamu lomu. Sarunā ar Inu Druvieti un Andi Geižānu tika pārrunāti jautājumi par kvalitatīva atbalsta nodrošināšanu katram bērnam, diskutēts par 40 stundu darba nedēļu un priekšlaicīgu pensionēšanos, mācību materiālu sagatavošanu un nodrošināšanu un logopēdu tālākizglītību.
Skaitļi Kocēnu novada Izglītības pārvaldes pārskatā liecina, ka skolās un bērnudārzos stundu skaits nedēļā logopēdam svārstās no 2 – 10 stundām. Ņemot vērā, ka katrā iestādē vismaz 30% bērniem nepieciešama logopēda palīdzība, un katram bērnam vajadzētu mācīties vismaz 2 – 3 nodarbības nedēļā, tad lieki piebilst, ka šie skaitļi ir kritiski. Nelīdzēs arī arguments, ka labāk dažas stundas nekā nemaz. Šis pieņēmums neliecina par situācijas izpratni un kvalitatīvu palīdzību valodas un runas traucējumu korekcijā. Logopēdi uzskata, ka korekcijas darbs pilnā apmērā jāfinansē valstij, nevis pašvaldībām, kā tas ir vairumā gadījumu patlaban. Bērna valodas un runas korekcija jānodrošina vienlīdz kvalitatīva katrā Latvijas vietā, neskatoties un pašvaldību lieliem vai niecīgiem resursiem.
Logopēdam pieejamā materiāli tehniskā bāze, bez kuras šodienas bērnus motivēt nopietnam darbam nav iespējams, ir nepietiekoša. Dators, audio iekārta, diktofons, izlietne, spogulis, grāmatas, spēles – tas nav nekas īpašs vai ekskluzīvs, ar ko nevarētu nodrošināt logopēdu viņa darbavietā. Prieks par skolām, bērnudārziem un novadiem, kuri atrod iespējas iekārtot logopēda kabinetu ar visu darbam nepieciešamo aprīkojumu un materiāliem, lai bērniem būtu patīkami mācīties un logopēds varētu produktīvi strādāt.
Kā nosaka valsts likumdošana, tad katram logopēdam 3 gadu laikā jāmācās, jāpapildina savas zināšanas 36 stundu kursos. Pagaidām logopēdi izglītojas par saviem vai retās reizēs par iestāžu līdzekļiem. Druvietes kundze un Stiģes kundze solīja šo jautājumu noskaidrot un virzīt darbu tā, lai arī logopēdiem būtu iespēja tālākizglītību iegūt bez maksas, ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Domājam, ka arī Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže piekrīt situācijas uzlabošanai, un logopēdu sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Kocēnu novada Izglītības pārvaldi un Valmieras pilsētu nesīs drīzus augļus. Logopēdu metodiskā apvienība sadarbojas ar skolām, bērnudārziem un citām pašvaldības iestādēm, rīkojot tajos seminārus un kursus. Pateicoties Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora Viktora Litaunieka atbalstam un ieinteresētībai kursu programmas izveidošanā, šajā mācību gadā logopēdi zināšanas varēja papildināt Valmierā, saņemot kursu apliecības.
Īpaša tikšanās bija Valmieras integrētajā bibliotēkā. Direktores vietniece Vita Ziediņa ar kolēģēm mūs laipni aicināja ciemos, iepazīstinot ar savu darbu. Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga un bērnu apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre Līga Bujane bija sagatavojušas izsmeļošu, profesionālu informāciju interesantā stāstījumā par plašo pakalpojumu klāstu, iespēju lasīt grāmatas un saņemt tās no citām bibliotēkām, ko nodrošina kopēja datu bāze, pieeju laikrakstiem, žurnāliem lasītavā un pat atsevišķu rakstu saņemšanu savā e-pastā. Uzzinājām par „Zvirbuļa grozu”, terapiju ar suņiem kā lasīšanas asistentiem, iespēju izmantot individuālas un grupu lasītavas bibliotēkā un daudz ko citu.
Analizējot pieejamos digitālos mācību līdzekļus, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra skolotāja Zinaida Rumbeniece logopēdes ieintriģēja demonstrējot kvalitatīvu materiālu, ko izstrādājuši šīs skolas pedagogi veiksmīgā projektā „Lauku sēta”. Tajā apkopoti dažādi darba veidi, uzdevumi un filmas par dārzeņiem, mājdzīvniekiem, mājputniem, darbarīkiem un citām tēmām un ir lielisks mācību avots logopēda darbā, pilnveidojot un dažādojot nodarbības. Pirmās atsauces: „Bērniem ļoti patīk!”
Iesāktais darbs logopēdijā aktīvi turpinās. Nopietni jāstrādā, lai logopēda darbu regulētu likums, kur skaidri noteiktas pozīcijas, kuras nevar pēc saviem ieskatiem mainīt, kā ienāk prātā. Patlaban logopēda kabineta iekārtojums, materiālie līdzekļi un nodarbību skaits lielā mērā atkarīgs, cik atraktīvi logopēds spēj sava darba nepieciešamību pamatot iestādes vadītājam un cik daudz līdzekļu iestāde ir ieinteresēta atvēlēt logopēdijai. Taču ne aktiera meistarība ir noteicošā, lai bērnam palīdzētu, bet profesionāls darbs. Stundu skaits iestādē ir tik niecīgs, ka par aktieriskiem meistarstiķiem, kuri pārliecinātu vadību, nav laika domāt. Tāpēc nākamais mazais logopēdu solis, ko atbalstīja Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe, ir viesošanās pie skolu direktoriem un pirmsskolas iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, lai vēlreiz stāstītu, rādītu, pamatotu un atbildētu uz jautājumiem par pašu galveno – bērnu pilnvērtīgu attīstību, kuras pamatā ir laba valoda. Augustā, izglītības iestāžu pieņemšanā pirms jaunā mācību gada, pārvaldes vadītāja ar savu komandu ielūkosies arī logopēdijas kabinetos, lai izvērtētu situāciju.
Katru pavasari logopēdi dodas pieredzes braucienā. Esam bijuši Jāņmuižā, Priekuļos, Siguldā, Jaunpiebalgā, Valgā un Tartu. Maijā dosimies pie logopēdes Anitas Stāvauses uz Jelgavu, apskatīsim Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru un viesosimies Jelgavas keramikas rūpnīcā.
Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā
6.martā Eiropā atzīmē Logopēdijas dienu. Šajā gadā uzmanība veltīta: izrunai un tās dažādiem traucējumiem, lasīšanai, rakstīšanai. Lai akcentētu logopēdijas nozīmi bērnu valodas un runas attīstībā un logopēda ieguldījumu, tiek rīkoti dažādi pasākumi. Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā sākumskolas skolēni un skolotājas pulcējās pasākumā „Runā! Lasi! Raksti!”. Ar lielu atdevi katrs klases kolektīvs pildīja mājas darbu – izdomāja pasaku par tēliem, kuri neprata runāt. Par ko gan rakstīja bērni? Par Dasli, Mekanu, Nūšķīti, Ziveloteru, Tāraģi, Milfu, kas beigu beigās izrādījās ir Slidas, Akmens, Šķūnītis, Televizors, Ģitāra un Filma! Darbs bija padarīts labi. Mēs uzzinājām vairākus veidus, kā var iemācīties runāt: lidojot ar gaisa balonu, paprasot ēst, stipri, stipri palūdzot Dieviņu un vēl daudz un dažādus variantus. Kad skolēni bija sadalījušies 6 komandās, varēja sākties konkurss. Labākais komandas lasītājs lasīja tekstu par sniegu, ziemu, lāstekām. Kāds vārds, piemēram, prieks, paldies, droši, bija uzrakstīts nevietā, to nedrīkstēja lasīt. Visi lasītāji bija ļoti vērīgi un teicami veica uzdoto. Pirmā uzvara konkursā nopelnīta.
Tālākais – rakstīšana. Komandas klausījās stāstu par mūsu gada dzīvnieku Eiropas purva bruņurupuci un aizpildīja tukšās vietas tekstā. Uzvarēja tie, kuriem izdevās pareizi uzrakstīt saklausītos vārdus, tādā veidā sakrājot 7 „plusiņus”. Komandas bija tik spēcīgas, ka zemāk par 5 punktiem nebija nevienai, tātad – atkal uzvara! Emocionāli un spraigi noritēja kopīga rotaļa „Ādamam bij’ septiņ’ dēli”. Katra komanda, kas devās apļa vidū, varēja izdomāt un parādīt darbību, ko visi pārējie atdarināja. Pasākuma noslēgumā katrs devās uz klasi ar pilnām rokām: vienā rokā Logopēdijas dienas žetoniņš, bet otrā – našķis, ko likt uz kārā zoba.
Paldies bērniem un skolotājām par atsaucību pasākumā un interesanto mājas darbu! Sarunājām, ka nākamgad tiksimies atkal. Lai visiem labi un pareizi izdodas runāt, lasīt un rakstīt!
