Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2013./2014. mācību gadā | Logopēdi mācību gada pirmajā seminārā Valmieras sākumskolā

Sākoties jaunajam mācību gadam, logopēdi ir pieņēmuši nopietnus lēmumus darbam. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir pedagogu tālākizglītības programmas veidošana 30 stundām, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.363 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”, kuri stājušies spēkā 2013.gada 2.jūlijā. Logopēdi varēs papildināt profesionālo izglītību, nebraucot tālu no mājām, tā ekonomējot izglītības iestādes un savus resursus. Kursu ietvaros esam plānojuši arī divas izbraukumu nodarbības par darbu ar bērniem speciālajā izglītības iestādē un iepazīšanos ar smilšu spēlēm, ko lieliski izmantot korekcijas darbā.

Logopēdi, strādājot saliedētā komandā, paveikuši vairākus darbus. Viens no tiem – izveidota „Skolotāja – logopēda dienasgrāmata”. Katra Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas novadu izglītības iestāde un ap 200 logopēdu visā Latvijā savā e-pastā ir saņēmuši mūsu kopīgi veidotu un pagājušā mācību gadā darbā izmēģinātu dokumentu. Konsultējāmies ar kolēģiem Liepājā, Līvānos un citos novados, lai dokuments ir racionāls, kompakts un vairāk laika logopēdam atliek darbam ar bērniem, nevis dokumentu aizpildīšanai. Esam plānojuši pārskatīt un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību arī logopēdu dokumentācijai speciālās grupās. Nākamais logopēdu ieguvums ir 50 optiskie diski „Mācīsimies kopā! Interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1.-4.klasei”, ko ar Ievas Stiģes atbalstu saņēmām no Jelgavas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra. Gandrīz visi diski ir nonākuši izglītības iestādēs pie logopēda vai iestādes vadītāja un būs labs palīgs darbam ar bērniem. Tāpat nepārtraukti tiek uzlabota un papildināta mūsu mājaslapa logopeds.org, lai logopēdi varētu smelties idejas darbam, vecāki – saņemtu sev svarīgu informāciju, bet sabiedrība uzzinātu, ko dara un kā strādā logopēds Latvijā.

Logopēdi ikgadējā skolotāju konferencē Valmieras sākumskolā par labu darbu ir saņēmuši apbalvojumus: Valmieras Pārgaujas sākumskolas logopēde Elita Upe un Rūjienas logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile, Inese Roziņa, Zina Matisone.

Liels prieks, ka logopēdu saimei pievienojusies jauna kolēģe, kura patlaban turpina studijas maģistrantūrā un strādā Rīgā, bet ir no Valmieras – Tince Strazdiņa. Vairākās izglītības iestādēs vēl nav izdevies atrast logopēdu, tāpēc apsveicami, ka jaunieši izvēlas studēt logopēdiju, kura ir radoša un interesanta zinātne, un logopēds ir svarīgs un neaizstājams speciālists katrā izglītības iestādē.

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012./2013. mācību gadā | Logopēdi seminārā Valmieras Pārgaujas sākumskolā

Pavasaris ir laiks, kad logopēdi atskatās uz paveikto mācību gada laikā un izvērtē plānus nākamajam laika posmam. Tikšanās reizēs ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti un Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Ievu Stiģi klātesošie tika iepazīstināti ar situāciju logopēdu darbā 2012./2013.mācību gadā un salīdzinājumu ar 2010.gadu. Informācija apkopota par Valmieras, apkārtējo novadu izglītības iestādēm, kā arī logopēdu darbu Liepājā, Smiltenē, Strenčos, Siguldā un citu novadu skolās un bērnudārzos.

Kā uzsvēra Druvietes kundze, tad mūsdienās anglofonajās valstīs par labo toni tiek uzskatīta pat nepareiza, neliterāra runa, taču tas nav atbalstāmi, un logopēda darbs bērna attīstībā un mācību procesā pirmsskolā un skolā ieņem nozīmīgu un neaizstājamu lomu. Sarunā ar Inu Druvieti un Andi Geižānu tika pārrunāti jautājumi par kvalitatīva atbalsta nodrošināšanu katram bērnam, diskutēts par 40 stundu darba nedēļu un priekšlaicīgu pensionēšanos, mācību materiālu sagatavošanu un nodrošināšanu un logopēdu tālākizglītību.

Skaitļi Kocēnu novada Izglītības pārvaldes pārskatā liecina, ka skolās un bērnudārzos stundu skaits nedēļā logopēdam svārstās no 2 – 10 stundām. Ņemot vērā, ka katrā iestādē vismaz 30% bērniem nepieciešama logopēda palīdzība, un katram bērnam vajadzētu mācīties vismaz 2 – 3 nodarbības nedēļā, tad lieki piebilst, ka šie skaitļi ir kritiski. Nelīdzēs arī arguments, ka labāk dažas stundas nekā nemaz. Šis pieņēmums neliecina par situācijas izpratni un kvalitatīvu palīdzību valodas un runas traucējumu korekcijā. Logopēdi uzskata, ka korekcijas darbs pilnā apmērā jāfinansē valstij, nevis pašvaldībām, kā tas ir vairumā gadījumu patlaban. Bērna valodas un runas korekcija jānodrošina vienlīdz kvalitatīva katrā Latvijas vietā, neskatoties un pašvaldību lieliem vai niecīgiem resursiem.

Logopēdam pieejamā materiāli tehniskā bāze, bez kuras šodienas bērnus motivēt nopietnam darbam nav iespējams, ir nepietiekoša. Dators, audio iekārta, diktofons, izlietne, spogulis, grāmatas, spēles - tas nav nekas īpašs vai ekskluzīvs, ar ko nevarētu nodrošināt logopēdu viņa darbavietā. Prieks par skolām, bērnudārziem un novadiem, kuri atrod iespējas iekārtot logopēda kabinetu ar visu darbam nepieciešamo aprīkojumu un materiāliem, lai bērniem būtu patīkami mācīties un logopēds varētu produktīvi strādāt.

Kā nosaka valsts likumdošana, tad katram logopēdam 3 gadu laikā jāmācās, jāpapildina savas zināšanas 36 stundu kursos. Pagaidām logopēdi izglītojas par saviem vai retās reizēs par iestāžu līdzekļiem. Druvietes kundze un Stiģes kundze solīja šo jautājumu noskaidrot un virzīt darbu tā, lai arī logopēdiem būtu iespēja tālākizglītību iegūt bez maksas, ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Domājam, ka arī Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže piekrīt situācijas uzlabošanai, un logopēdu sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Kocēnu novada Izglītības pārvaldi un Valmieras pilsētu nesīs drīzus augļus.

Logopēdu metodiskā apvienība sadarbojas ar skolām, bērnudārziem un citām pašvaldības iestādēm, rīkojot tajos seminārus un kursus. Pateicoties Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora Viktora Litaunieka atbalstam un ieinteresētībai kursu programmas izveidošanā, šajā mācību gadā logopēdi zināšanas varēja papildināt Valmierā, saņemot kursu apliecības.

Īpaša tikšanās bija Valmieras integrētajā bibliotēkā. Direktores vietniece Vita Ziediņa ar kolēģēm mūs laipni aicināja ciemos, iepazīstinot ar savu darbu. Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga un bērnu apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre Līga Bujane bija sagatavojušas izsmeļošu, profesionālu informāciju interesantā stāstījumā par plašo pakalpojumu klāstu, iespēju lasīt grāmatas un saņemt tās no citām bibliotēkām, ko nodrošina kopēja datu bāze, pieeju laikrakstiem, žurnāliem lasītavā un pat atsevišķu rakstu saņemšanu savā e-pastā. Uzzinājām par „Zvirbuļa grozu”, terapiju ar suņiem kā lasīšanas asistentiem, iespēju izmantot individuālas un grupu lasītavas bibliotēkā un daudz ko citu.

Analizējot pieejamos digitālos mācību līdzekļus, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra skolotāja Zinaida Rumbeniece logopēdes ieintriģēja demonstrējot kvalitatīvu materiālu, ko izstrādājuši šīs skolas pedagogi veiksmīgā projektā „Lauku sēta”. Tajā apkopoti dažādi darba veidi, uzdevumi un filmas par dārzeņiem, mājdzīvniekiem, mājputniem, darbarīkiem un citām tēmām un ir lielisks mācību avots logopēda darbā, pilnveidojot un dažādojot nodarbības. Pirmās atsauces: „Bērniem ļoti patīk!”

Iesāktais darbs logopēdijā aktīvi turpinās. Nopietni jāstrādā, lai logopēda darbu regulētu likums, kur skaidri noteiktas pozīcijas, kuras nevar pēc saviem ieskatiem mainīt, kā ienāk prātā. Patlaban logopēda kabineta iekārtojums, materiālie līdzekļi un nodarbību skaits lielā mērā atkarīgs, cik atraktīvi logopēds spēj sava darba nepieciešamību pamatot iestādes vadītājam un cik daudz līdzekļu iestāde ir ieinteresēta atvēlēt logopēdijai. Taču ne aktiera meistarība ir noteicošā, lai bērnam palīdzētu, bet profesionāls darbs. Stundu skaits iestādē ir tik niecīgs, ka par aktieriskiem meistarstiķiem, kuri pārliecinātu vadību, nav laika domāt. Tāpēc nākamais mazais logopēdu solis, ko atbalstīja Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe, ir viesošanās pie skolu direktoriem un pirmsskolas iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, lai vēlreiz stāstītu, rādītu, pamatotu un atbildētu uz jautājumiem par pašu galveno – bērnu pilnvērtīgu attīstību, kuras pamatā ir laba valoda. Augustā, izglītības iestāžu pieņemšanā pirms jaunā mācību gada, pārvaldes vadītāja ar savu komandu ielūkosies arī logopēdijas kabinetos, lai izvērtētu situāciju.

Katru pavasari logopēdi dodas pieredzes braucienā. Esam bijuši Jāņmuižā, Priekuļos, Siguldā, Jaunpiebalgā, Valgā un Tartu. Maijā dosimies pie logopēdes Anitas Stāvauses uz Jelgavu, apskatīsim Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru un viesosimies Jelgavas keramikas rūpnīcā.

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012./2013. mācību gadā | Logopēdi no Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Mārupes, Alūksnes, Kocēnu, Alojas, Beverīnas, Strenču, Naukšēnu, Rūjienas, Cēsu, Mazsalacas, Burtnieku novadiem un Valmieras pilsētas pulcējās seminārā Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē "Sprīdītis"

Februāra tikšanās reizē pulcējās logopēdi no Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Mārupes, Alūksnes, Kocēnu, Alojas, Beverīnas, Strenču, Naukšēnu, Rūjienas, Cēsu, Mazsalacas, Burtnieku novadiem un Valmieras pilsētas. Lielais dalībnieku skaits liecina par tikšanās nepieciešamību, lai kopīgi domātu, izvērtētu un risinātu logopēdijas jautājumus. Šoreiz aktīvi tika spriests un diskutēts par logopēda dokumentu dienasgrāmatu, kurā datēt visus nepieciešamos ierakstus: novērojumus, sadarbību, valodas un runas izpētes rezultātus un korekcijas procesu izglītības iestādēs. Ņemot vērā logopēdu pamatotus argumentus dokumentācijas pilnveidošanai, līdz mācību gada beigām esam plānojuši uzlabot un nodot logopēdu rīcībā jau gatavu dienasgrāmatas paraugu, kuru katrs logopēds, apstiprinot to pie izglītības iestādes vadītāja, varēs izmantot darbā.

Logopēde Zeltīte Šneidere no Mārupes novada dalījās pieredzē, apkopojot savas un kursos iegūtās zināšanas, par valodas un runas novērtēšanas ziņojuma tapšanu. Vēlreiz atgādinot, cik svarīgi logopēdam zināt, kā noritējusi bērna attīstība, lai precīzāk un veiksmīgāk darītu savu darbu – palīdzētu bērniem apgūt veiklu valodu un runu. Ikdienas steigā kaut ko arī gadās aizmirst, tāpēc pieraksti garantēs precizitāti. Aicinām vecākus atzīmēt sava bērna svarīgākos attīstības notikumus: kad sācis rāpot, kad celties kājās un staigāt, kad un kādi bijuši pirmie vārdiņi, teikumi, jautājumi. Tad logopēds veiksmīgāk varēs plānot korekcijas gaitu un visi kopā nonākt pie vēlamā rezultāta.

Logopēdes Danas Arnītes vadībā katra logopēde varēja iejusties skolēna un skolotāja lomā, pārī veidojot sniegpārsliņu. Pamēģiniet rīkoties neskatoties, bet, tikai uzklausot mutvārdu instrukciju, salīdziniet iegūto rezultātu ar savu pārinieku! Lai sadarbotos, ikvienam nepieciešama kvalitatīva komunikācija.

Ne vienmēr logopēds var apmeklēt visus sev vēlamos kursus un seminārus, lai papildinātu zināšanas, tāpēc dzirdētais tiek pārrunāts tikšanās reizēs. Šoreiz logopēdi runāja par garīgo veselību, valodas un runas novērtēšanu, daudzveidīgo diagnožu klasifikāciju logopēdijā un kvalitatīvas saskarsmes nozīmi ikdienā. Psihologi apgalvo, ka līdz 20 gadu vecumam cilvēkam vajadzētu kļūt pieaugušam, bet izrādās, ka dzīvē ir citādi: starp pieaugušajiem vairāk tomēr ir „bērnu” nekā pieaugušo, kas rīkojas un pieņem lēmumus, balstoties uz emocijām, nevis faktus izvērtē objektīvi. Bet labā ziņa ir tā, ka vienmēr ir iespēja sevi pilnveidot. Cik lielā mērā – tas jau ir cits jautājums.

Klātienē iepazināmies ar jaunajiem mācību materiāliem „Karuselis” un „Kabata”, kurus lieliski var izmantot logopēdijas nodarbībās.

Paldies logopēdēm par kopābūšanas laiku! Tas dod iedvesmu, zināšanas un spēku savu darbu veikt vēl labāk.

Nākamā tikšanās reize plānota 15.martā, kad Eiropas logopēdijas dienas seminārā savu dalību apstiprinājusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012./2013. mācību gadā | Logopēdi pulcējās seminārā "Mācību metodes un paņēmieni valodas un runas traucējumu korekcijai bērniem" Valmieras Pārgaujas sākumskolā

Oktobra nogalē Valmieras Pārgaujas sākumskolā profesionālās pilnveides kursos tikās logopēdi. Kā nosaka mūsu valsts Ministru kabineta noteikumi, katram pedagogam 3 gadu laikā jāpapildina savas zināšanas 36 stundu apjomā. Programma logopēdu tālākizglītībai nav iekļauta Eiropas finansētajā atbalstā, tāpēc sadarbībā ar Pārgaujas sākumskolas direktoru Viktoru Litaunieku veidojām kursu programmu, ieguvām apstiprinājumu Izglītības un zinātnes ministrijā un atļauju Valmieras pilsētas domē rīkot kursus logopēdiem: tuvāk katra dzīves un darbavietai, taupot pavadīto laiku ceļā un naktsmājām.

Kursu tēmas tika izvēlētas ņemot vērā aktualitāti logopēdijā un balstītas uz pieredzi un praktisku darbošanos. Katram logopēdam iegūtā specialitāte jau paredz to, ka viņam ir plašas teorētiskas zināšanas, tāpēc ikdienā visbiežāk jāmeklē tieši praktiskais padoms, kā to vai citu traucējumu labāk un ātrāk koriģēt.

Logopēde Ilze Vītola dalījās pieredzē par bērnu sagatavošanu pirms lasītmācīšanas. Lasīšana sākas ar skaņu saklausīšanu, to atpazīšanu, un tikai pēc nopietna sagatavošanās posma nāk burtu mācīšanās, zilbju, īsu vārdiņu lasīšana un aktīva grāmatu iepazīšana. Vecāki var priecāties, ja bērnam lasīšana norit labi, bez lielas piepūles un ar patiku. Taču pat līdz 30% bērnu pirmsskolā un sākumskolā lasītmācīšanās sagādā grūtības un jāmeklē logopēda palīdzība. Ir labi, ja palīdzību var saņemt laikus, tad korekcijas process ātrāk nes rezultātu. Ja lasīšanas grūtības pamana tikai sākumskolas 3., 4.klasē, tad varam runāt tikai par dažādām kompensējošām stratēģijām, jo no pašiem pamatiem vairs lasīšanas procesu sākt nav iespējams. Svarīgi, lai vecāki un pedagogi bērna valodas traucējumus pamanītu laikus un nodrošinātu tūlītēju kvalitatīvu logopēda palīdzību.

Par īstu meistardarbnīcu pārtapa klases telpa, kurā skolotāja Iveta Prikaša vadīja filcēšanas nodarbības. Iveta strādā ar bērniem, kuriem ir valodas un runas traucējumi un ikdienā darbojas ar mazajiem pirkstiņiem tik vērtīgo amatu – filcēšanu. Profesionāļi saka: „Kas ielikts bērna pirkstos, tas ielikts arī valodā.” Tātad, attīstot pirkstu sīko motoriku, attīstām arī bērnu valodu un runu. Logopēdiem bija iespēja praktiski pamēģināt un apgūt gan „sauso”, gan „slapjo” filcēšanas tehnikas veidu. Prieks ar katru mirkli vairojās par meistarīgi veidotajiem darbiem. Pēc nodarbībām Iveta atzina: „Priecājos par paveikto. Zinu, ka logopēdes filcēšanu izmantos darbā ar bērniem.”

Logopēde Ilona Tropa, stāstot par vispusīgu bērnu attīstību arī logopēdijas nodarbībās, deva ieskatu 13 jomās, kurām vajadzētu pievērst uzmanību plānojot un vadot nodarbības. Tik vispusīgs ir bērns! Nav gatava metožu komplekta, kurš būtu visvērtīgākais un nodrošinātu tūlītējus panākumus, tāpēc svarīgi bērnu redzēt kā vienotu veselumu. Valodas attīstība notiek saistībā ar vispārējo attīstību. Valodu nevaram izdalīt kā kaut ko atsevišķu, tāpēc svarīgi darbināt gan muskuļus, gan prātu, nodarboties ar ritma vingrinājumiem un zīmēšanu, saklausīt skaņas un būt uzmanīgam, darbīgam un pozitīvam. Tikai kompleksa pieeja korekcijas procesā dod vislabāko rezultātu.

Pēc lekcijām un praktiskās darbošanās svinīgajā brīdī direktors Viktors Litaunieks apsveica katru logopēdi, pasniedzot apliecību un veltot uzmundrinājuma vārdus.

Iesākto darbu turpināsim, veidosim jaunas kursu programmas, lai logopēdi var izglītoties, kā arī sadarbosimies ar atbildīgajām institūcijām, lai logopēdu tālākizglītībai būtu Eiropas finansiālais atbalsts.

123►

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012./2013. mācību gadā | Logopēdi pulcējās seminārā Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā

Kā katru septembri, arī šogad Valmieras un starpnovadu logopēdu metodiskā apvienība rīkoja izbraukuma semināru logopēdiem. Viesojāmies Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, lai iepazītos ar skolas piedāvātajām iespējām bērniem un pedagogiem, apgūtu noderīgus vingrinājumus roku smalkmotorikai, izvērtētu jaunās logopēdu dokumentācijas plusus un mīnusus, kas iegūti mācību gada pirmā mēneša laikā, dalītos pieredzē ar mācību materiāliem un pievienotu interneta klāstā jaunas darbam noderīgas vietnes.

Skolas prezentācijā direktore Iveta Rambola iepazīstināja ar vairāk nekā 100 bērnu un 15 skolotāju kolektīva ikdienu, tapušajiem projektiem, piedāvāto atbalstu ģimenēm, daudzveidīgajiem interešu izglītības pulciņiem un atbildēja uz logopēdu jautājumiem. Kauguru pamatskolā realizē 4 izglītības programmas. Jaunākā no tām - pamatskolas matemātikas un dabaszinību programma. Kā jau ierasts, skolā ne tikai māca bērnus, bet arī audzina, attīsta, iedrošina. Tiek piedāvātas brīvpusdienas sākumskolā, ceļa izdevumu atmaksa un iespēja dzīvot internātā. Skolas muzejā apkopota informācija par izglītību vairāku gadsimtu garumā. Dažas logopēdes ieraudzīja arī savus bērnības foto. Dabaszinību kabinetā skolotāja Elita Drevinska rādīja spēles un aicināja izmēģināt dažādus uzdevumus uz interaktīvās tāfeles. Tā kā Eiropas atbalstītā dabaszinību projekta materiāli pieejami katrā skolā, tos ir iespēja izmantot arī logopēdijas nodarbībās: paplašinot vārdu krājumu, mācoties veidot stāstījumu, nostiprinot rakstīšanas iemaņas, uzmanību, atmiņu. Mūzikas kabinetā pie skolotājas Vinetas Novikas klausījāmies priekšnesumu, kuru jaunais ansambļa sastāvs paguvis sagatavot 2 nedēļās, skanēja ļoti labi. Ansamblī dzied arī skolēns, kuram tikai 4.klases rudenī izdevās labi izrunāt balsīgās skaņas, bet pavasarī ieskanējās skaņa R. Viņš izcili dzied, labi dejo, runā dzeju publikas priekšā. Prieks, ka skolotāji pamana bērnu dotības arī tad, ja tās slēpjas aiz neizrunātām skaņām, klusas balss, palaidnībām vai lielas kautrēšanās. 3.klase un skolotāja Inga Miruškina spēlē teātri. Jaunas izrādes dažreiz top neticami ātri – nedēļas laikā. Ludziņas iestudē, izmantojot katru brīdi – starpbrīžus, pēcpusdienas, rītus pirms stundām. Katram bērnam ir sava loma izrādē, un tās pietiek visiem: gan bērniem ar aktieru dotībām, gan klusētājiem, kuri par aktieriem top lēni un nesteidzīgi. Skolotājas Jutas Šmites meistardarbnīcā gatavojām ziedu kolekciju. Pirkstu vingrinājumi ir viens no darba veidiem logopēdijas nodarbībās, jo kvalitatīva pirkstu muskulatūras darbība tik ļoti palīdz veidoties pareizai un veiklai valodai! Šoreiz praktiskos vingrinājumos tapa locīti, griezti, tīti ziedi no dažāda veida papīra un dabas materiāliem. Katra logopēde saņēma darbu tehnisko zīmējumu, ko varēs izmantot nodarbībās ar bērniem: rudens roze, pildītais zvaniņš, astere, dālija un vēl citi paraugi iegūluši metodiku klāstā.

Jau otro gadu skolā ir logopēdijas kabinets, iekārtots blakus ēkā, nost no burzmas un ikdienas skaļuma. Ērts, silts, pietiekoši liels un gaišs ar soliem rakstīšanai un paklāju valodas un kustību spēlēm. Kabineta pilnveidošanā vēl jāieliek liels darbs un līdzekļi, bet iespējas rodas ik brīdi. Galvenais – bērniem šeit patīk darboties! Logopēde Ilona Tropa iepazīstināja kolēģes ar darba burtnīcām un grāmatām, kuras gadu gaitā tiek mērķtiecīgi izvēlētas un ir vērtīgi materiāli logopēdijā. Katra semināra dalībniece saņēma e-pastā interneta resursu sarakstu, kuros smelties idejas nodarbībām.

Neatsverams ir nelielo skolu devums – katram bērnam veltīt tik daudz uzmanības un atbalsta, cik nepieciešams. Skolotāji zina katra bērna specifiskās vajadzības, nepieciešamo palīdzību. Ja tie ir izrunas traucējumi, tad atgādinājumi par pareizu izrunu gan matemātikā, gan sociālās zinībās un citos mācību priekšmetos nodrošina ātrāku rezultātu, bet sporta stundās skolotāja Mārīte Bisniece pievērš pastiprinātu uzmanību stājai un motorikas attīstībai, lai valodas traucējumu korekcija sekmētos vēl kvalitatīvāk. Bērniem pilnveidot lasīšanas iemaņas palīdz arī bibliotekāre Daiga Miglava.

Kauguros tiek attīstīti lielie talanti, kurus var pamanīt uzreiz, un darbs ielikts, lai arī mazie talanti kļūtu lieli. Panākumi ir!

Tiekoties augusta seminārā, Valmieras un starpnovadu izglītības iestāžu logopēdi apstiprināja logopēdijas kabineta aprīkojuma sarakstu. Ministru kabinetā sen apstiprinātais saraksts ir novecojis un nav atjaunots. Dažādās situācijas izglītības iestādēs pieļauj ļoti atšķirīgu interpretāciju par logopēda kabineta iekārtojumu un aprīkojumu. Darba procesā diskutējām, apkopojām datus un sarakstā iekļāvām tās pozīcijas, kas nodrošina daudzmaz līdzīgus apstākļus bērniem saņemt logopēda palīdzību un logopēdam veidot kvalitatīvu korekcijas procesu. Saraksts e-pastā izsūtīts izglītības iestādēm un novadu pašvaldībām. Esam saņēmuši atzinīgu novērtējumu un aicinājumu dalīties pieredzē Latvijas logopēdu asociācijā. Sadarbībā ar kolēģiem Rīgā, Liepājā, Siguldā, Mārupē, Līvānos turpinās iesāktais darbs pie vienotas logopēdijas dokumentācijas izstrādāšanas, bet oktobrī logopēdi tiksies Pārgaujas sākumskolā tālākizglītības kursos.

123►

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2011./2012. mācību gadā

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2011./2012. mācību gadā

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2011./2012. mācību gadā | Logopēdi tiekas seminārā Valmieras sākumskolā

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2011./2012. mācību gadā | Logopēdi no Alojas, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Gulbenes, Jaunjelgavas, Kocēnu, Lubānas, Madonas, Mazsalacas, Mārupes, Rēzeknes, Rūjienas, Smiltenes, Valkas, Valmieras novadiem un pilsētām tiekas seminārā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā

12.aprīlis Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā pulcēja vairāk kā 40 logopēdus, lai stāstītu par paveikto un uzklausītu kolēģu pieredzi. Metodisko lasījumu diena noritēja augstā profesionālā līmenī. Logopēdi 10 prezentācijās iepazinās ar plašu korekcijas darbam veidotu materiālu klāstu, skolu pieredzi un darba organizāciju. Katrs logopēds, neskatoties uz to, ka darba samaksa ir tikai par nostrādātajām nodarbībām ar bērniem, ārpus sava darba laika, ar saviem materiālajiem un tehniskajiem resursiem gatavo darba lapas, spēles un uzskates līdzekļus, kā arī bērnu valodas un runas diagnostikas materiālus, lai valodas korekcijas process bērnam būtu radošs un interesants.

Arnita Adata no Valmieras stāstīja un demonstrēja plašu pūšanas vingrinājumu klāstu, ar kuru palīdzību tiek aktivizēta lūpu darbība un pareiza gaisa plūsma, kas tik ļoti nepieciešama pareizai skaņu izrunai. Ar laiku šo materiālu logopēde centīsies izveidot arī video variantā.

Zeltīte Šneidere no Mārupes novada rādīja signālkartes, kurās vingrinājumi mēlītei, lūpām, vaidziņiem atspoguļoti attēlos, un tas ļoti patīk bērniem. Vērtīgo darbu logopēdi varēs apskatīt mūsu mājas lapā un izmantot darbā.

Valmieras un Alojas novada logopēdes Ilze Vītola un Gaida Bērziņa uzskatāmi un pārliecinoši demonstrēja savu unikālo pieredzi "Skaņošana, zilbju veidošana, lasīšana", kas apkopota neskaitāmās darba lapās, spēlēs, vingrinājumos. Katrs no klātesošajiem vēlreiz pārliecinājās, cik svarīgi katram bērnam atrast visatbilstošāko mācību metodi un izvēlēties vērtīgāko spēli. Logopēdes nopietni apsver sadarbības iespējas ar grāmatizdevējiem, lai ieguldītais darbs nonāktu pie katra interesenta.

Dace Alksne strādā Valmierā un Mazsalacas novadā. Šoreiz viņa rādīja domino, kas lieliski noder skaņošanas iemaņu veidošanai. Lai bērns varētu mācīties lasīt, rakstīt, viņam vispirms jāiemācās saklausīt skaņas (Vai vārdā SAULE skan L?) un nosaukt skaņas vārdos pareizā kārtībā. Lieliski, ja to var darīt rotaļājoties, kas ir galvenais un atbilstošākais bērnu darbības veids pirmsskolā.

Cēsu novada logopēde Māra Apsīte aicināja lielu darbu veltīt sīkās muskulatūras – pirkstu darbības attīstībai. Šim nolūkam Māra izmanto tautasdziesmas, kuras runājot jākustina līdzi pirkstiņi dažādās kombinācijās. Noskatoties filmu, iepazināmies ar Cēsu internātpamatskolas – rehabilitācijas centra ikdienu, tradīcijām un piedāvātajām iespējām mācīties bērniem ar dažādām elpošanas saslimšanām.

Inese Kazule – Kamzola (Valmiera, Burtnieku novads) prezentējot "Artikulācijas aparāta vingrinājumi skaņu uzstādīšanai pēc E.Krauzes", iepazīstināja mūs ar daudzveidīgiem artikulācijas aparāta vingrinājumiem. Inese sagatavojusi izdošanai apjomīgu daba lapu komplektu skaņu izrunai. Vēl dažas korekcijas no "Zvaigzne ABC" puses un izdevums varēs startēt pie bērniem, vecākiem, skolotājiem, logopēdiem.

Klausījāmies un skatījāmies Rēzeknes logopēdiskās skolas logopēdes Annas Deksnes stāstījumu un ilustratīvo materiālu "Sensomotoro funkciju attīstīšana bērniem ar valodas traucējumiem Rēzeknes logopēdiskajā internātpamatskolā". Valstī ir daudz bērnu, kuriem valodas un runas attīstības traucējumus efektīvāk koriģēt šim nolūkam veidotās mācību iestādēs. Taču pēdējos gados vērojama tendence, ka bērni mācās skolās, kuras tuvākas viņu dzīves vietai un dažādu iemeslu dēļ neizmanto kvalificētu speciālistu darbu un palīdzības iespējas speciālajās skolās. Ne vienmēr tuvējai skolai ir iespējas nodrošināt katru bērnu ar nepieciešamo atbalstu. Tā tiek kavēta bērna attīstība un cieš arī mācību rezultāti.

Rasma Ozoliņa no Burtnieku novada rādīja, kā izmantot sen aizmirstas spēles un attēlus, lai veidotu jaunas lietas, ieguldot nelielus līdzekļus un darbu.

Valmieras logopēde Ginta Dekmeijere un viņas "Teatrālās rotaļas izmantošana runas attīstības stimulēšanā, izrunas un intonācijas veidošanā" izraisīja lielu pozitīvo emociju vilni un aplausus. Gintas vadībā aiz priekškara darbojās logopēdes - aktrises, kuras precīzā brīdī un vajadzīgajā intonācijā vadīja savu personāžu un no sirds iejutās lomā. Šogad skatījāmies "Kas pateica ņau?", kas būs nākamgad?

Mazliet par lasītprasmes veidošanu savā pieredzē dalījās un izveidoto materiālu sistēmu rādīja Ilona Tropa. Daži no tiem tiks ievietoti mājas lapā logopeds.org.

Diena pagāja radošā pacēlumā, bezgala draudzīgā atmosfērā, kā jau tas logopēdu tikšanās reizēs ierasts.

Paldies katrai logopēdei par ieguldīto darbu un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas kolektīvam, jo īpaši Inārai Punkstiņai, par uzņemšanu savās mājās un lielisko ekskursiju pa skolu!

12►