Stirnu buks 2019 Cēsis Ozolkalns – veselības, izaicinājuma, kustēšanās un rezultātu noslēdzošais posms “Stirnu bukā”. Visu sezonu turējusies skriešanas stīga: labāk, ātrāk, ar raksturu un veselīgāk. Katram, noteikti, savi atskaites punkti, vērtējumi, rezultāti, bet skriešanas nervs viens – kustēties dabā, izaicināt organismu un raksturu treniņiem. Treniņi, treniņi, treniņi … bez tiem, nu, nekādi. Pieceļoties no dīvāna, par čempionu nekļūsi! “Stirnu buks” audzis skaitliski. Arī man skriet mežā, apvidū, kalnā, lejā, gar upi vai ezeru ir daudz interesantāk. Katrs solis jānoliek plānojot, taču ieelpojot veselu tonnu svaiga gaisa. Organisms gavilē!
Šoreiz noskrieti 3 posmi Vāveres distancē. Maz? Pietiekoši! Ventspilī izbaudītas jūras smiltis un piejūras priežu smarža. Un kur nu vēl trasi šķērsojošais taurējošais bānītis! Apstākļi ideāli: pārnakšņo, atver acis un esi jau trasē, viss rokas stiepiena attālumā. Krimuldas Vāvere arī bija laba. Ja esi ticis no kalna lejā, tad vēl atlika pa bruģēto taciņu uzskriet augšā.
Ozolkalns Cēsīs katru pārbaudīja izturībā, raksturā, dubļu panesībā. No rīta daži mīnusi gaisā, bet prognoze cerīga, pat nelīs. Parādās saule un ko kokiem krīt mazliet pakusuši ledus gabaliņi. Uzbraucot kalnā, pa mašīnas logu paveras zelta skati, ir īstais laiks izbaudīt rudens skaistumu. Tā arī darām. Kājās apavi bezceļiem (paldies trenerim, kura pieredze nospēlēja galveno lomu), somā termoss ar karstu dzērienu un sausas drēbes. Nākas paieties, jo galvenais štābs ar skriešanas numuriem, starts un finišs šoreiz nav ar roku sasniedzams. Iesildoties nolaižamies no kalna lejā un Vāveres numurs saņemts. Apkārt virmo tikai domas, sarunas un noskaņojums skriešanai. Tik patīkami sastapt pazīstamus cilvēkus, novēlēt izdošanos! Nesteidzīga iesildīšanās un daži foto mirkļi pietuvina laiku startam.
Kad saskaitīti visi skaitļi no 10 līdz 1, protams, atskan starta šāviens. Aiziet! Un tad tik sākas! Tas bija tik aizraujoši, ka pieķēru sevi pie domas, ka pirmo reizi neskaitu noskrietos kilometrus, jo visu laiku ir ar ko nodarboties. Kārtējais kalns, kurā jātiek augšā. Ja esi augšā, tad loģiski jātiek arī lejā. Ja mazliet līdzens, tad jāplāno, kur likt soli, lai neiegrimtu dubļos. Vēl jāizņem virāžas bobsleja trasē un, skat, finišs! Jā, “Selgas” cepumi finišā bija vērtīgi uz kārā zoba. Liela enerģijas deva atstāta trasē. Vēl ilgi runājām, pārspriedām, baudījām iegūtās emocijas.
Mazliet nāk bimba, jo Stirnu buks 2019 Cēsis bija beidzamais pasākums šajā sezonā. Bet ir taču ļoti labi – Vāveres sezona veiksmīgi pabeigta, un jau drīz nākamā.
