↓
 

Jānis TROPS

BADMINTONS, raketlons, kalnos kāpšana, veselīgs dzīvesveids

Jānis TROPS
  • Es
  • Kalendārs
  • BJK “Gauja”
  • Badmintons
  • Logopēdija
  • LBKA
  • Laika prognoze
  • WWW
  • Metodika

Tag Archives: Valmieras sākumskola

Post navigation

1 2 >>

Ziemassvētki 2020 Valmieras sākumskolā

Jānis TROPS avatarPosted on 2020. gada 18. decembris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

ziemassvētki 2020 Valmieras sākumskolā ilona tropa

Ziemassvētku laiks un Ziemassvētki 2020 Valmieras sākumskolā … 😍
Vienmēr gaidīts, neskatoties uz to, cik cilvēkam gadu. Gaida lielie, tikai mazliet savas svētku sajūtas mēģina noslāpēt, neizrādīt ar pilnu jaudu. Gaida bērni, neviltoti, patiesi, dažreiz arī ar īpašu nolūku par konkrētu dāvanu, dažreiz tāpēc, ka visi būs mājās.

Šis gads bijis, maigi sakot, dīvains. Nez, vai kādreiz būs līdzīgi. Ilgi domāju, vai lielā vecumā pieklājas būt Rūķim, bet, kad esi ieņēmis šo lomu, izjūtas ir pacilājošas, nozīmīgas, atbildīgas un ļoti, ļoti pozitīvas ❤️. Ar kādām acīm raugās bērni, kad Rūķis ieradies! Arī lielie bērni, pat zinot Ziemassvētku patiesību, gaida ko īpašu. Katrs vēlas dāvaniņu. Un Rūķis to visiem pasniedz. Vecāku, skolotāju sarūpētu, apmīļotu, varbūt ilgi krātu un lolotu.

Ziemassvētki 2020 Valmieras sākumskolā nāca ar īpašu gatavošanos. Skola saposusies svētkiem, izgreznojusies ar gaismiņām, skaistām eglēm un individuālu foto stūrīti. Šoreiz svinību vietas bija dažādas: gan skolā, gan mājās, ko paredzēja attālinātās mācības. Visus vienoja kopīgs video koncerts, kurā apvienojās bērnu, vecāku, ģimeņu sveicieni, mūzikas skaņas, dziesmas un teatralizēti uzvedumi. Katrs ielicis savu Ziemassvētku sirds daļu, lai svinētu.

Arī beidzamā skolas nedēļa pagāja īpaši. Tā kā kopīgos pasākumos nebija iespēja tikties, tad īpašu gaisotni, mācoties sadarboties, kļūstot iejūtīgākiem un stiprākiem, skolotāji sarūpēja katrā klasē. Skolā ne tikai mācās mācību priekšmetus, lasīt vai zīmēt, bet liels svars ir mācīties būt kopā, plānot savu laiku, rīkoties atbildīgi, svinēt svētkus. Noslēguma izvērtējumā skolēni atklāja, ka patika šāda darbošanās.

Skolā kluss, sācies ziemas brīvlaiks, bet vēl joprojām smaržo eglītes, gaiteņos izstiepušies “Ziemassvētki pilsētā” un ik pa laikam kaut kur vēl atskan koncerta akordi. Ieliekot svētkos sirdi, pretī var saņemt tik labu sajūtu, kuras dēļ esi spējīgs visu pasauli pacelt spārnos. Rūķis ir tikai viens no labajiem darbiem. Skolā tādu ir simtiem: oriģinālas idejas, kad sen jau laiks būt mājas čībās, neviltoti smaidi klases priekšā, atdeve uz spēku robežas …

Lai svētki katram nes labu, gaidītu pārsteigumu! 🎅🎁❄️

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Direktora vietniece

Posted in Darbs | Tagged Badmintona trenere Ilona Tropa, Badmintona treneris Ilona Tropa, Ilona Tropa, Koronavīruss Covid-19, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Pasākumi, Valmiera, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Logopēds attālināti | Vasaras pauze, gaidām septembri

Jānis TROPS avatarPosted on 2020. gada 5. jūnijs by Ilona Tropa2021. gada 1. aprīlis

Logopēds attālināti | Sācies vasaras brīvlaiks – arī logopēdiem

man pietrūks šī proce­saPagāja 10 darba nedēļas, mācoties mājās. Sajūtas? Man pietrūks šī proce­sa. Situācija izveidojās pēkšņi un piespiedu kārtā. Taču darba stils būtu bi­jis vērtīgs jau daudzus gadus agrāk. Ne vienmēr ir iespēja un vajadzība tikties klātienē, un nosūtītos valodas vingrinājumus var atkārtot un atkār­tot jebkurā vietā. Tika izveidota bērniem un vecākiem saprotama darba sistēma. Notika aktīva saziņa: pa telefonu, e-klasē, WhatsApp. Bērni un viņu vecāki sūtīja foto uzņēmumus ar darītajiem darbiem, video un audio ierakstus, zvanīja pa telefonu. Lielāka rosība bija pavēlās vakara stundās, tāpēc saprotu bērnu pozitīvo viedokli par attālināto mācīšanos – ir labi, ka no rīta var ilgāk pagulēt. Daudz vecākiem pa dienu bija savi darba pienā­kumi, tāpēc darbošanās ar bērniem notika vakarā, otrajā maiņā, kas daž­reiz prasīja vēl vairāk resursu nekā dienas darbs.

Man pietrūks šī proce­sa, jo sadarbība bija citā līmenī un dimensijā. Tik daudz pozitīvu emociju, tik patiesi stāsti, tik svarīgi notikumi, kurus man uzticējuši bērni un vecāki. 46 minūšu pasakas lasījums tiešsaistē, kuru bija ļoti interesanti klausīties, jo lasīts tika pareizi, raiti, ievērojot visas pieturzīmes tekstā. Saņemtie mājas darbi pat plkst.23:59 un izaicinājums lēkt ar lecamauklu, par ko iz­devās vienoties un aizstāt ar nobrauktajiem 19 km ar velosipēdu, emocio­nāls stāsts un bilde ar ezīšiem klēpī vai perfekti izpildīts špagats. Klātienē šo emociju pietrūkst, jo jāsteidz pilnvērtīgi aizpildīt nodarbību laiku un sa­viesīgām sarunām atliek maz.

Piesteigusies pelnītā vasara ar brīvlaiku, izklaidēm, spēku krāšanu un va­ļošanos, kad drīkst darīt to, ko sirds kāro. Daudz, ļoti daudz bērnu un ve­cāku šo posmu strādājuši no sirds, ieguldoties pa 200%. Viņi katrs savā e-klases pastā saņēma virtuālo balvu – pateicību par varonību un centību. Zinu, ka uz viņiem var droši paļauties, viss notiks bērnu valodas attīstības labā. Zinu arī to, ka process turpināsies, tikai atkal jaunā kvalitātē, ar no­pulētu domu un izlobītām atziņām, īpaši izstrādātiem darba veidiem, pie­meklētām datorprogrammām un veidotiem uzdevumiem, kas pielāgoti mācībām attālināti.

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Koronavīruss Covid-19, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Logopēds attālināti | Pēc pirmās darba nedēļas

Jānis TROPS avatarPosted on 2020. gada 29. marts by Ilona Tropa2021. gada 1. aprīlis

Logopēds attālināti | Pagājusi pirmā darba nedēļa | Sen nobriedis un interesants pārmaiņu laiks Latvijas izglītības sistēmā

logopēds attālināti ilona tropaPagājusi pirmā nedēļa, mācoties attālināti. Es kā logopēds esmu ļoti daudz strādājusi, bet enerģija tikai vairojas. Nepieciešams efektīvs dienas plāns: dati e-klasē, sadarbība ar bērniem un vecākiem, uzdevumu gatavošana. Bez pārtraukuma svaigā gaisā neiztikt. Te jāsaka, ka šajā pavasarī esmu redzējusi tik daudz gājputnu, jo skriet vai braukt ar riteni nācies tikai vakaros, kad putnus saskatīt grūti vai tie jau devušies pie miera.

Saziņa ar bērniem un vecākiem nesusi daudz pozitīvu emociju. Tā ir enerģijas bumba! Pēc pirmās nedēļas mājas darbu nosūtīšanas pagāja neliels laiciņš, kad jau saņēmu video ar artikulācijas vingrinājumiem, stāstiem par grāmatām un enerģiskas omītes vēstuli, ka mājās viss notiek. Mammas kā aktrises pieslēgušās bērnu lasītā atstāstam, palīdz, labo, koriģē, uzdod jautājumus, īstas profesionāles. Tēti filmē bērnus pat mazajā brītiņā, kad ieskrien mājās pusdienlaikā. Kāds feins gudrinieks savā video izaicina mani lēkt ar lecamauklu. Šoreiz panākam kompromisu un iemainu lecamauklu pret nobrauktajiem 19 km ar riteni. Vakarā saskrējušos failus atstāju rīta darbiem. Ar rīta kafiju noskatos stāstus kā labas filmas. Te sižets no saulaina pagalma, te kopā ar lielu, mīļu suni, te dīvāns ar romantisku vakara gaismu, te spilveni, spilveni, spilveni. Esmu priecīga par skolēnu radošo pieeju: cits raksta burtnīcā, fotografē, cits izprintē un uzraksta tikai skaitļus vārdu vietā, cits visu paveic datorrakstā.

Liels pluss visai šai lietai ir darbs, kas ieguldīts, mācoties skolā. Bērni zina logopēdijas nodarbību specifiku un lieliski tiek galā. Pirmās nedēļas grūtības ir nelielas: aizmirsies, paslinkots, jāpaskubina vēl un vēlreiz. Mācās visi: logopēds, bērni, vecāki, skolotāji. Domāju, ka neskatoties uz krīzes iemeslu, logopēda darbs pacelsies jaunā kvalitātē. Jauna pieredze un iespēja sevi testēt citādos apstākļos, mācīties, kļūt gudrākai, interesantākai logopēdei. Kāpēc gan vienmēr būtu jātiekas klātienē, ja kvalitatīvi varam strādāt attālināti, sev ērtos apstākļos un laikā.

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Koronavīruss Covid-19, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Logopēds attālināti | Tas ir iespējams!

Jānis TROPS avatarPosted on 2020. gada 22. marts by Ilona Tropa2021. gada 1. aprīlis

Logopēds attālināti | Tas patiešām mūsdienās ir iespējams! | Sen nobriedis un interesants pārmaiņu laiks Latvijas izglītības sistēmā

logopēds attālināti ilona tropa12.martā logopēdijas nodarbībās rakstot, lasot, rēķinot vēl nenojautām, ka jau 13.marts nesīs grandiozas izmaiņas izglītības iestāžu un to speciālistu darbā. Logopēds attālināti būs reāla dzīves situācija. Vīruss pastrādājis savu netīro darbiņu, un mums visiem tagad jāsargā sevi, citus, Planētu. Iestājas laiks, kad vērtības tiek pārvērtētas, neziņa soļo visam pa priekšu un sirds sitas straujāk ar domu, ka kaut kas jādara lietas labā. No pirmdienas, 16.marta sākās skolēnu pavasara brīvlaiks. Skolotājiem, logopēdiem saplānoti ierastie pasākumi brīvlaikā: metodikas, semināri, konferences, izbraukuma pasākumi un maza atelpa no tiešajiem pienākumiem skolā – bērnu mācīšanas. Pirmdiena gan iezīmējās ar citu sajūtu: labāk iet un strādāt ikdienas ritmā, nevis būt brīvlaikā, jo iemesls liek būt pat ļoti tramīgam.

Esmu mājās. Man jau lielu, labu laiku visa dzīve “ielikta” datorā. Saku lielu paldies manam vīram Jānim Tropam, īstam IT guru, kurš jau “padsmit” gadu nepiekāpīgi, stingri, ar pārliecību cenšas man iestāstīt, lai papīrus nekrāju mapēs, bet visu digitalizēju, jo pienākšot laiks, kad papīri “atmirs paši no sevis”. Izskatās, ka tas laiks ir pienācis. Ierastā situācija, kad pieeju pie plaukta, paņemu mapīti un sakopēju nepieciešamos uzdevumus nodarbībai, patlaban nestrādā. Bet esmu gatava arī jaunai situācijai! Patiešām, sākot ar logopēda dokumentāciju un beidzot ar dažnedažādām manis veidotām spēlēm, darba lapām, grāmatām, tekstiem, uzdevumiem, runas vingrinājumiem, pat vecāku sapulču un nodarbību video ierakstiem ir manā datorā. Esmu nodrošinājusies, protams, arī ar e-parakstu.

Ilgu laiku esmu strādājusi “ar koferīti”. Tādā veidā gūta liela pieredze, kas tagad ir drošs spilvens neierastos apstākļos. Braucot no vienas skolas vai bērnu dārziņa uz citu, svarīgi, ka visi dokumenti līdzi, jo jābūt gatavam uz visu. Logopēdijā ne vienmēr nodarbības norisi var saplānot un tieši tā arī realizēt, tāpēc rezerves variants ir nepieciešams. Šobrīd cenšos rast sadarbības risinājumus, lai bērni turpinātu mācīties un vecākiem netiktu uzlikti pārāk lieli apgrūtinājumi. Esmu gatava darīt!

Logopēdijā mūsu kopīgais darba plāns izskatās pietiekoši nemainīgs. Ja apstākļi ir mainījušies ļoti krasi, un katrs atrodamies savā droša patvēruma vietā, tad uzdevumi valodas un runas attīstībai paliek nemainīgi un visiem pierasti. Pozitīvais ir tas, ka cītīgi esam strādājuši nodarbībās visus 6,5 mēnešus un skolēni zina, kas un kā darāms. Logopēds attālināti nebūs nepatīkams pārsteigums, bet iespēja. Pirmā nedēļa būs izaicinājums testa režīmā, lietojot un sazinoties interneta vidē vai pa telefonu. Protams, gaidīšu atgriezenisko saiti par brīvlaikā lasītajām grāmatām, kā vienojāmies pirms brīvlaika, šo uzdevumu veicam, satiekoties pēc katra brīvlaika. Izrunas korekcijai turpināsies iesāktais vingrinājumu process un katras dienas darbu atzīmēšana kalendārā. Bērni lieliski zina, kas jādara, un ka labs rezultāts būs tikai pēc cītīgiem treniņiem.

Tātad, nekas jauns. Jauns ir tikai saziņas veids. Bet, tā kā esmu jau iepriekš mudinājusi skolēnus izmantot tehnoloģijas, tad, domāju, nebūs problēmu. Jaunie logopēdijas darbi pieslēgsies pamazām. Palielināsim skaļās lasīšanas laiku. Iekļausim aplikācijas domāšanas, uztveres, uzmanības aktivizēšanai, pieliksim klāt fiziskās aktivitātes intensīvā režīmā vismaz stundu dienā vispārējai fiziskai attīstībai, emocionālai un fiziskai veselībai. Nu, kā? Domāju, ir labi.

Kā to visu vadīšu un kontrolēšu? Vienkārši. Tiks izveidoti papildus dokumenti dienasgrāmatā, kuros pārskatāmi tiks atspoguļots korekcijas darbs tiešsaistē un attālināti, protams, ietverot pašvadītu mācīšanos ar vecāku atbalstu. Saziņai mūsdienās ir plašas iespējas. Jau līdz šim ar vecākiem sazināmies WhatsApp lietotnē: nosūtot stājas paraugus, izrunas ierakstus, citu prasmju demonstrējumus. Līdzīgi gaidīšu atbildes par notiekošo šobrīd. To visi prot. Arī zvanīt pa telefonu vai sūtīt īsziņas ir pavisam vienkārši. Darboties datorā bērni prot, par to runā arī sabiedrība, ka mūsdienu jaunatne ir prasmīga IT jomā. Arī nodarbībās bieži strādājam pie stacionārā datora vai veicam uzdevumus planšetdatorā.

Ja interneta pieslēgums ir “abos galos”, tad varu izveidot individuālu korekcijas procesu un nosūtīt darba materiālus par jebkuru nepieciešamo valodas un runas traucējuma veidu. Materiālu krātuve ir pietiekoša. Sadarbībā ar Bērnu un jauniešu klubu “Gauja” (BJK “Gauja”) ir izveidota platforma, kas nodrošina vairāku mājas lapu darbību, un FTP serveris no jebkuras vietas ļauj piekļūt datiem, kas nepieciešami logopēda ikdienas darbā.

Galvenais šobrīd ir vēlēšanās darīt, piepūlēties mazliet vairāk kā citkārt, saprast, ka ir īpaša situācija un jāpalīdz vairāk, kā varbūt gribētos, pozitīvi sadarboties, veselīgi komunicēt un būt pieejamam un atbalstošam. Logopēds attālināti labi var veikt savus pienākumus. Aicinu bērnus un vecākus izmantot šo iespēju! Kopā vienmēr sanāk labāk!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Koronavīruss Covid-19, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Vecāku sapulce 21-11-2016 | Logopēde Ilona Tropa

Jānis TROPS avatarPosted on 2016. gada 22. novembris by Ilona Tropa2021. gada 28. janvāris

Skatīt VIDEO

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Vecāku sapulce 22-10-2015 | Logopēde Ilona Tropa

Jānis TROPS avatarPosted on 2016. gada 21. novembris by Ilona Tropa2021. gada 28. janvāris

Skatīt VIDEO

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Logopēdu MA kursi 17-10-2016

Jānis TROPS avatarPosted on 2016. gada 17. oktobris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2016-2017 mācību gadā

Kursi “Balss, elpošana, dziedāšana” | Tālākizglītības programma logopēdiem un speciālās izglītības pedagogiem | Valmieras sākumskolā

logopēdu ma kursi 17-10-2016

Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskā apvienība sadarbībā ar Valmieras sākumskolu un Valmieras Izglītības pārvaldi piedāvā speciālistiem papildināt zināšanas tuvāk darba un dzīves vietai. Programma piedāvās daudz praktisku uzdevumu un ieskatu jomās, kas saistītas ar logopēdiju un speciālā pedagoga darbu.

Pirmajā tikšanās reizē, 17.oktobrī, klausījāmies un līdzdarbojāmies lektores Zanes Šmites vadībā. Uzzinājām par balss veidošanos, dziedāšanas pamatiem. Guvām atziņu, cik ļoti svarīgi darbā ar bērniem ir motivēt viņus dziedāt un cik postoši darbojas teiciens “Tu esi rūcējs, tu nedziedāsi”. Balsi un dziedāšanas iemaņas var veidot visas dzīves laikā, ir tikai jābūt prasmīgam pedagogam, kurš novērtē spējas un saprot, kā tās pilnveidot. Interesanti bija praktiskie elpošanas vingrinājumi. Lai prasmīgi dziedātu un runātu, nepieciešama laba muskulatūra, trenēta elpa. Piedāvātie vingrinājumi palīdzēs gan pedagogiem, gan bērniem to uzlabot. Vēl speciālisti varēs lasīt lektores ieteikto literatūru, tā padziļināti iepazīstot runu un elpošanu.

Kursu otrā daļa noritēja daloties iespaidos par II Vidzemes Stāstnieku festivāla pasākumiem. Logopēdi un speciālās izglītības skolotāji apmeklēja gan Stāstnieku festivāla pusfināla dalībnieku uzstāšanos Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, gan pasākumus Simjūda tirgū un “Valmiermuižas alus” darītavas klētī. Īpaši svarīgas, vērtīgas un interesantas bija stāstnieces no Šveices Rosvitas Menkes meistardarbnīcas. Vairākus paņēmienus stāstītprasmes veidošanā speciālisti varēs izmantot darbā ar bērniem. Stāstīšanas metodes pilnveidošanu turpināsim kādā no nākamajām reizēm, sadarbībā ar Valmieras integrēto bibliotēku.

Skatīt BILDES

Posted in Darbs | Tagged Events, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Know-how, Kursi, Kursi logopēdiem, Kursi pedagogiem, Logopēdija, Logopēdu metodiskā apvienība, Pasākumi, Pedagoģija, Tālākizglītība, Valmiera, Valmieras sākumskola, Zināšanas | Leave a reply

Valmieras sākumskolas darbinieku Ziemassvētki

Jānis TROPS avatarPosted on 2014. gada 26. janvāris by Ilona Tropa2021. gada 17. marts

Valmieras sākumskolas darbinieku Ziemassvētku pasākumsLiels darba cēliens noslēdzies, daudz kas padarīts un jāatvēl laiks svētkiem, lai priecātos par paveikto, tiktos ar kolēģiem, viens otram pateiktu labus vārdus un iepriecinātu ar sirsnīgām dāvaniņām, kam ikdienā atliek ne tik daudz laika, cik vēlētos.

Valmieras sākumskolas darbinieki tikās 19.decembra pievakarē skolas zālē kopīgā pasākumā, lai burvīgā gaisotnē baudītu vakaru.

Direktora PALDIES katram iekrita dziļi sirdī, jo katra darbs tika novērtēts. Visi noklausījāmies skolas darbinieku ansambļa dvēselisko priekšnesumu skolotājas Larisas vadībā. Skanēja lieliski!

Vakara gaitā skolotājas Gita un Iveta ieguva jaunu titulu kultūras dzīves organizēšanā. Par pasākuma plānošanu un vadīšanu nevienam nebija šaubu – gaumīgi, aizraujoši, izpatīkot katra gaumei. Izskanēja katra apņemšanās nākamgadam, tika kārotās dāvaniņas, notika ģimeņu komplektēšana un anekdošu šovs, bet tie ir tikai daži numuri, kuros katrs varēja piedalīties.

Ziemassvētki ir pārsteigumu laiks, arī to netrūka. Skolotājas Larisas pūšamo instrumentu kvinteta mūzika radīja īstu Ziemassvētku noskaņu, un varenais ķekatnieku uznāciens lika ietrīsēties katrai stīgai, smieties un priecāties, līdz kājas vairs neklausa.

Gardi mielojoties pie labo rūķu klātā galda, laiks skrēja nemanot. Iegūtais pozitīvisma un kopābūšanas spēks noderēs ne tikai svētku laikā, bet arī jaunajā gadā. Citu gadu atkal čakli strādāsim, lai varam svētkus svinēt!

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs, Izklaide | Tagged Atpūta, Entertainment, Pasākumi, Valmiera, Valmieras sākumskola, Ziemassvētki | Leave a reply

Valmieras sākumskolas skolotāju dienas ekskursija

Jānis TROPS avatarPosted on 2013. gada 23. oktobris by Ilona Tropa2021. gada 17. marts

Valmieras sākumskolas skolotāju dienas ekskursijaPiektdien agri no rīta liela rosība kultūras centra auto stāvlaukumā. No visām pusēm nāk ļaudis, pārsvarā dāmas, un, jautri čalojot, pulcējas bariņā. Brīžiem iznāk pat frakcijas, piemēram, sarkano apģērbu frakcija. Katrs nes lielāku vai mazāku noslēpumainu sainīti, dažas meitenes ierodas ar kārtīgām somām. Viens ir skaidrs – cilvēki nopietni gatavojušies šai dienai. Valmieras sākumskolas kolektīvs – gandrīz visi darbinieki, dosies Skolotāju dienas braucienā. Piestāj autobuss. Katrs ātri atrod vietu, ērti iekārtojas braucienam.

Šī nav parasta ekskursija. Rosinoša uzruna mikrofonā atskan jau pirmajās minūtēs. Tai seko prāta spēju aktivizēšana: katrs dalībnieks izvēlas sev tīkamāko zīmīti un nākas ilgi palauzīt galvu, lai atšifrētu ekskursijai noderīgo lietu. Bija gan zemmēles klipklapbremzes, gan ziepju trauki, gan piecdaļīgi aizsarglīdzekļi pāru darbam un vēl citi ar dīvainu nosaukumu, bet neaizstājami priekšmeti, lai visi brauciena laikā justos labi un droši.

Lielais autobuss brauc cauri Suntažiem, tā ir Lolitas dzimtā puse.

Piestājam Skrīveros „Mazajā kāpā”, Ineses Kāpiņas ādas apstrādes darbnīciņā. Fantastiski! Kādi cilvēki! Ja dzirdam Ineses teikto: „Liekos gulēt un ar nepacietību gaidu rītu, kad varēšu īstenot savas ieceres”, tad viss skaidrs – profesionālis īstajā vietā. Iepazinām un apskatījām dažādas ādas. Uzzinājām, ka izturīgākie ir kazādas cimdi. Pagatavojām savu īpašo atslēgu piekariņu. Suņuks mūs pavadīja uz tējas pauzi, un varējām doties uz Likteņdārzu.

Saulīte staigāja pa zemes virsu, un varējām izstaigāt un apskatīt plašu teritoriju, kura vēl ir tapšanas brīdī. Interesanti ir tas, ka pielikt roku, lai darbi iet uz priekšu, var katrs no mums: stādīt kociņus, papildināt bruģi, aizvest savu akmeni – mūsējais jau nolikts vietā. Gaidīsim, kad sāks augt Valmieras pašvaldības dāvinātais īpašais ozols.

Kokneses pilsdrupas liek minēt un aizdomāties, kā dzīvoja cilvēki agrāk, ja ejas ir tik zemas un šauras? Bet estrādē par godu braucienam noskatāmies salūtu un uzdziedam dziesmas.

Pēc pastaigām dabā, Skrīveru „Klidziņā” maltīte garšo īpaši labi, bet somās saguluši ekskluzīvi gardumi no „Skrīveru saldumiem”.

Mājupceļš ir īss, katra minūte aizpildīta ar dziesmām. Tiek sadalītas balsis skolas korim, plānoti koncerta numuri. Varam noklausīties apkopotos skolēnu ikdienas vērojumus par skolotājiem, atklājas interesantas lietas. Nākas atkal secināt: skolēni ir acīgi un objektīvi novērtē katru niansi skolotāju apģērbā, runas veidā, sadarbībā.

Autobusiņš katru aizved pēc iespējas tuvāk mājām. Kāds ir ļoti pastrādājis, lai pārējiem ir svētki un vēlu vakarā varētu teikt: „Diena bija laba. Esmu laimīgs!”

Paldies Gitai un Ivetai! Paldies skolas vadītājiem par neaizmirstamu piedzīvojumu draudzīgā kolektīvā!

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Izklaide | Tagged Atpūta, Ceļošana, Daba, Entertainment, Latvian Travel Destinations, Latvijas ceļojumu galamērķi, Traveling, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Skolotāju diena – svētki katram

Jānis TROPS avatarPosted on 2013. gada 7. oktobris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Marta KļaviņaKlāt lietus čabinoša diena – svētki skolotājiem, kurus svinam katru gadu oktobra pirmajā svētdienā. Svētku pasākumi notikuši gan ceturtdienas pievakarē pie kafijas tases uz kastaņu rotāta galda un saksofona mūzikas pavadījumā, gan piektdien, saņemot mīļus apsveikumus un pārsteigumus no skolēniem, kam sekojuši draudzīgi braucieni uz Cēsu pili, Salacgrīvu, Likteņdārzu un citām Latvijas vietām. Par svētku dienu to var saukt jebkurš, jo bez mammas pamācībām, tēta piemēra, vecmāmiņas un vectētiņa zināšanām neesam izauguši neviens. Tāpat katrs mācām savus bērnus: stāstām, kā ozols zied pavasarī, ko bites dara vasarā, kad dzērves lido uz dienvidiem un kāpēc mamma mīl tēti. Tāpēc Skolotāju diena ir svētki katram.

Skolotāju ir daudz: latviešu valodas, matemātikas, mūzikas, dejošanas skolotāji, treneri, direktori, klases audzinātāji un citi skolotāji. Šajā saimē ir arī logopēdi, kas ikdienā māca bērnus, attīstot viņu runu un valodu.

Skolotāju dienas rītā sarunājos ar pirmo logopēdi Valmieras pusē Martu Kļaviņu – bezgala sirsnīgu, gudru un aktīvu cilvēku, kurai skolotāja darbs noteikti ir sirdsdarbs. Martas kundze saka, ka jau pirms vairākiem gadu desmitiem katrā klasē 3 – 7 ķipariem bija nepieciešama logopēda palīdzība. Pieredzes bagātā logopēde vienmēr mudinājusi vecākus ieguldīt laiku un darbu savos bērnos: to, ko vecāki iedos tagad, ar to bērni dzīvos visu dzīvi. Bērnam ir viens mūžs, vēlāk, kad vecākiem atradīsies laiks, nebūs vairs iespēju papildināt nokavēto. Pašapkalpošanās prasmes, valodas attīstība, sarunas, vērošana attīstās noteiktā laikā, ja nokavē šo īpašo laiku, atgūt zaudēto vairs nav iespējams. Bērnam jādzird normāla valoda. To nevar aizstāt ar ierakstu datorā, radio vai televizorā. Martas kundze ir pārliecināta: katra tehniska ierīce skaņu vairāk vai mazāk izkropļo. Dators ir tikai kā rakstāmspalva, lāpsta vai cits darba rīks. Valoda attīstās dzirdot, klausoties. Mums katram atrodas kaut nedaudz laika gatavot ēst un baudīt maltīti. Te ir iespēja pastrādāt dubultā: paņemiet bērnu blakus, pastāstiet: „Redzi, es griežu gaļu. Tagad to lieku uz pannas. Jūti, kā smaržo cepta gaļa?” Nevajag bērnam jūsu teikto likt atkārtot, viņam pietiks, ja jūs runāsiet ar viņu kā ar cilvēku, nevis tāpēc, ka jāmāca. Bērns visu dzird, patur sevī un pēc laika jau dzirdēsiet, kā viņš jūsu teikto izspēlē ar saviem vienaudžiem vai rotaļlietām.

Logopēdei Martai Kļaviņai ir svarīgi, kā viņas skolniekiem klājas lielajā dzīvē. Viņa saka: „Ja satieku savu skolēnu, kurš bērnībā stostījies, un viņš uz manu jautājumu tūlīt var atbildēt, es aiz prieka lecu gaisā! Tas ir gandarījums.”

Patiess, argumentēts un nepārspīlēts novērtējums nepieciešams katram – skolotājam par paveikto darbu, bērnam par piepūli un centību, vecākiem par mīlestību, pacietību un sirdssiltumu. Iekrāsosim savu pasauli ar mirkļiem, kuri dara mūs laimīgus, kaut tās ir tikai sekundes simtdaļas, jo tikai laimīgs cilvēks spēj un drīkst mācīt citus. Lai kļavu lapu zelts un kastaņu salūts priecē mūs visus svētkos!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Logopēdu MA seminārs 30-08-2013

Jānis TROPS avatarPosted on 2013. gada 30. augusts by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2013-2014 mācību gadā

Logopēdi mācību gada pirmajā seminārā Valmieras sākumskolā

logopēdu ma seminārs 30-08-2013

Sākoties jaunajam mācību gadam, logopēdi ir pieņēmuši nopietnus lēmumus darbam. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir pedagogu tālākizglītības programmas veidošana 30 stundām, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.363 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”, kuri stājušies spēkā 2013.gada 2.jūlijā. Logopēdi varēs papildināt profesionālo izglītību, nebraucot tālu no mājām, tā ekonomējot izglītības iestādes un savus resursus. Kursu ietvaros esam plānojuši arī divas izbraukumu nodarbības par darbu ar bērniem speciālajā izglītības iestādē un iepazīšanos ar smilšu spēlēm, ko lieliski izmantot korekcijas darbā.

Logopēdi, strādājot saliedētā komandā, paveikuši vairākus darbus. Viens no tiem – izveidota „Skolotāja – logopēda dienasgrāmata”. Katra Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas novadu izglītības iestāde un ap 200 logopēdu visā Latvijā savā e-pastā ir saņēmuši mūsu kopīgi veidotu un pagājušā mācību gadā darbā izmēģinātu dokumentu. Konsultējāmies ar kolēģiem Liepājā, Līvānos un citos novados, lai dokuments ir racionāls, kompakts un vairāk laika logopēdam atliek darbam ar bērniem, nevis dokumentu aizpildīšanai. Esam plānojuši pārskatīt un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību arī logopēdu dokumentācijai speciālās grupās. Nākamais logopēdu ieguvums ir 50 optiskie diski „Mācīsimies kopā! Interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1.-4.klasei”, ko ar Ievas Stiģes atbalstu saņēmām no Jelgavas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra. Gandrīz visi diski ir nonākuši izglītības iestādēs pie logopēda vai iestādes vadītāja un būs labs palīgs darbam ar bērniem. Tāpat nepārtraukti tiek uzlabota un papildināta mūsu mājaslapa logopeds.org, lai logopēdi varētu smelties idejas darbam, vecāki – saņemtu sev svarīgu informāciju, bet sabiedrība uzzinātu, ko dara un kā strādā logopēds Latvijā.

Logopēdi ikgadējā skolotāju konferencē Valmieras sākumskolā par labu darbu ir saņēmuši apbalvojumus: Valmieras Pārgaujas sākumskolas logopēde Elita Upe un Rūjienas logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile, Inese Roziņa, Zina Matisone.

Liels prieks, ka logopēdu saimei pievienojusies jauna kolēģe, kura patlaban turpina studijas maģistrantūrā un strādā Rīgā, bet ir no Valmieras – Tince Strazdiņa. Vairākās izglītības iestādēs vēl nav izdevies atrast logopēdu, tāpēc apsveicami, ka jaunieši izvēlas studēt logopēdiju, kura ir radoša un interesanta zinātne, un logopēds ir svarīgs un neaizstājams speciālists katrā izglītības iestādē.

Skatīt BILDES

Posted in Darbs | Tagged Events, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Know-how, Logopēdija, Logopēdu metodiskā apvienība, Pasākumi, Semināri, Semināri logopēdiem, Tālākizglītība, Valmiera, Valmieras sākumskola, Zināšanas | Leave a reply

Ieguldījums bērnu runas un valodas attīstībā Ziemassvētku laikā

Jānis TROPS avatarPosted on 2012. gada 13. decembris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

ZiemassvētkiPienācis Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Četras nedēļas ir pietiekoši ilgs laiks, lai paspētu ne tikai sagaidīt Ziemassvētkus, bet dot vērtīgu ieguldījumu bērna runas un valodas attīstībā.

Aizdedzinām pirmo adventes svecīti. Divgadīgs bērniņš apgūs jaunus vārdus caur sajūtām, ko pats izbaudīs: gaišs, tumšs, spoža, silta, karsta. Trenējam elpošanu, mācām bērnam pūst. Pūt lēni svecīti, lai nenodziest! Nopūt svecīti, jo iesim ārā, svecīte nedrīkst palikt degot! Liekas, tas ir tik vienkārši, bet arī vienkāršas lietas bērnam ir jāmāca un vairāki desmiti reižu jāatkārto.

Gatavojam adventes vainadziņu kopā ar bērnu. Nekas, ka veikalā vai tirgū nopirktais būtu greznāks, toties kopā veidotais ir mīļāks un dod treniņu izdomai, iztēlei, pirkstiem, sajūtām. Pietiek, ja ap metāla stīpiņu stingri apliekam saburzītu papīru: avīzi, kreppapīru un aptinam ar greznāku un piemērotas krāsas materiālu: lentīti, audumu, un dekorējam, pielīmējot zvaigznītes, bumbiņas, pārsliņas. Vidū liekam sveci. Darba procesā ļaujam bērnam visu saskaitīt, pataustīt, pasmaržot, nosaukt krāsas. Tā vairosim bērna sajūtas un vārdu krājumu.

Ir laiks arī uzcept pīrādziņus: brūnus, spīdīgus, nosmērētus ar oliņu, kuru sakūluši veikli maza bērna pirkstiņi. Darbošanās ar mīklu, veidojot pīrādziņus, ir laba terapija, lai bērns gūtu maksimālu baudījumu no procesa. Skaitām līdzi sen zināmu dzejolīti: Pīrāgam, nabagam, Abi gali apdeguši!

Pēc četrām adventēm klāt lielais notikums. Vienojieties jau laikus, kā visi kopā mājās atnesīsiet eglīti. Smarža, krāsa un asums jāizbauda, cik tik lien, lai bērns atceras un sajūt, kāda ir eglīte un vēlāk saviem bērniem var pastāstīt, ka eglīte ir ne tikai zaļa, bet arī smaržīga, asa, durstīga, smaga, slapja, liela, gara, skaista, jauka.

Dāvanas gatavo ne tikai Ziemassvētku vecītis ar palīgiem rūķiem, bet arī visi ģimenes locekļi: mamma, tētis, bērni, omīte, vectētiņš. Parādiet bērnam, kā ada zeķes! Varbūt zeķēm noderēs mazuļa sapītas pīnītes, ko glīti apsiet apkārt. Pašu zīmēti un 5 – 6gadīgu bērnu rakstīti apsveikumi vecvecākiem – kas var būt labāks par šo! Visiem būs prieks par paveikto un bērnam veicinātas skaņošanas un rakstīšanas iemaņas, bez kurām skolā neiztikt.

Dzejoļi, dzejoļi, dzejoļi! Runāt precīzi, ritmiski, ar izteiksmi – tas attīsta valodas un ritma izjūtu. Garos dzejoļus var sadalīt pa gabaliņiem, pa fragmentiem, pa pantiņiem un dot iespēju runāt visai ģimenei – būs Ziemassvētku uzvedums.

Pagaršot deviņus ēdienus ir vērtīgs vingrinājums garšas sajūtām. Nevajag daudz, pietiek pa kripatiņai, galvenais, lai garšas atšķiras: skāba, sāļa, rūgta, salda. Zirņi, pupas, piparkūkas, gaļiņa…

Kad durvis ver Ziemassvētku vecītis un lasa bērna rakstītās vēstules, tad sajūsma pārņem ne tikai bērnus, kuri vairs pat īsti netic vecīša esamībai, bet arī pieaugušos. Mēs atgriežamies bērnībā un kopā ar saviem bērniem atkal no jauna izdzīvojam patīkamas, mīļas atmiņas, jūtamies kā bērni un mācām bērniem būt patiesiem, stipriem, ticēt labajam.

Ziemassvētkos nevajag lielu dāvanu maisu, dārgas rotaļlietas un izsmalcinātus dzērienus. Ziemassvētkos nepieciešama mīlestība, sirsnība, patiess acu skats un labi vārdi, ko pateikt visiem, kas mums apkārt.

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Par kreiļiem un labročiem | Domāsim un darīsim kopā

Jānis TROPS avatarPosted on 2012. gada 27. februāris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Par kreiļiem un labročiemAr katru brīdi bērniem jāiemācās un jāapgūst aizvien vairāk. Kā mācīt un palīdzēt katram no viņiem būt vēl zinošākiem un darbīgākiem? Tas ir katra vecāka un pedagoga uzdevums.

Lielā mērā par gudrību atbild smadzenes. Ir svarīgi zināt, kā bērns uztver informāciju, kā to apstrādā.

Šoreiz par kreiļiem un labročiem.

Pasaulē 90 – 95% cilvēku ir labroči, tas nozīmē, ka viņiem vadošā ir kreisā smadzeņu puslode.

Vai cilvēks ir kreilis vai labrocis, tas cieši saistīts ar galvas smadzeņu puslodēm un to darbību. Interesanti, ka bērnam piedzimstot vēl nav izveidojusies dominējošā puslode. Dažreiz gadās, ka bērna smadzenes ilgu laiku nevar “izvēlēties” vadošo roku, ilgu laiku nevar noteikt, kura no smadzeņu puslodēm kļūs dominējošā. Šajā gadījumā bērnam var tikt aizkavēta psihomotorā attīstība un valoda. Starp citu, valodas attīstības aizkavēšanās kreiļiem novērojama daudz biežāk nekā labročiem. Tas notiek arī tad, ja bērns ļoti agri “paziņo”, ka ir kreilis. Bet ja bērns nevar “izlemt” par vadošo roku, logopēdiskas problēmas var būt nopietnākas. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties arī ar bērnu neirologu.

Ļoti reti sastopami bērni, kuriem vienlīdz vadošas ir abas rokas. Tie ir ambidekstri. Ambidekstriem zināmā mērā dzīve varētu šķist vienkāršāka: var rakstīt ar abām rokām pārmaiņus, nēsāt somu uz jebkura pleca un viegli veikt manikīru. Bet ne vienmēr šie cilvēki patiešām ir laimīgi. Viņiem ir grūtāk “sagremot” saņemto informāciju, grūtāk iekļauties darbā. Tas ir saistīts ar faktu, ka nav skaidri definēta dominējošā smadzeņu puslode.

Par ko atbild labā un kreisā smadzeņu puslode?

Kreisā puslode:

  • valoda;
  • matemātika;
  • loģika.

Labā puslode:

  • telpiskās spējas;
  • sejas atpazīšana;
  • vizuālā tēlainība;
  • mūzika.

Tas, ka bērns raksta ar kreiso roku, vēl nenozīmē, ka viņš patiešām ir kreilis. Lai noteiktu dominējošo smadzeņu puslodi, svarīgi konstatēt arī vadošo kāju, aci, ausi:

  • aplaudējot, labročiem aktīvāka labā roka, kreiļiem kreisā;
  • pie vadošās auss pieliek telefonu;
  • sarullē papīra lapu un caur to apskata kādu priekšmetu – ar kuru aci skatās, tā ir vadošā;
  • ar vadošo kāju tiek sperts pirmais solis uz pakāpiena, sperta bumba.

Šie nav vienīgie testa vingrinājumi. Reizēm jāizpilda daudz vairāk, lai izdarītu patiesus secinājumus. Jautājiet audzinātājām, viņas ir zinošas un pastāstīs daudz vairāk!

Nekādā gadījumā nedrīkst kreili pēkšņi sākt “pārtaisīt” par labroci. Patiesībā bērns, kuram dominējošā ir labā puslode, nekad nekļūs par labroci. Smagākos gadījumos var veidoties stostīšanās, šķielēšana vai pat slapināšana gultā.

Pareiza pieeja bērnam un uzmanīga attieksme ne tikai spēj kompensēt īpatnības, bet arī atklāt visu radošo potenciālu, kas piemīt kreiļiem.

Der atcerēties dažus ieteikumus:

  • attīstīt motoriku un roku – acu koordināciju: veidot no plastilīna, māla, izšūt, vērt krelles;
  • mēģināt organizēt dienu, lai bērnam būtu skaidrs režīms, iespēja pavadīt daudz laika svaigā gaisā, atpūsties – kreiļus ir viegli pārpūlēt, tāpēc slodzei jābūt mērenai;
  • ja bērnam ir logopēdiskas problēmas, droši jautājiet padomu logopēdam un konsultējieties ar neirologu. Nodarbības pie logopēda labāk sākt pēc iespējas ātrāk, lai aizejot uz skolu, bērniem nav izrunas problēmu. Pretējā gadījumā bērnam būs daudz grūtāk apgūt lasīšanu un rakstīšanu;
  • nekādā gadījumā nelamāt un neaizrādīt bērnam par darbībām, kas saistītas ar neveiklību vai lempīgumu.

Atgādināt savam bērnam, ka kreiļi ir talantīgi un lieliski cilvēki. Starp viņiem: Mocarts, Puškins, Napoleons, Jūlijs Cēzars, Pablo Pikaso, Einšteins, Čārlijs Čaplins.

ASV 2006.gadā publicēja pētījumu, kas parādīja, ka vīrieši – kreiļi ar vidējo izglītību pelna 15% vairāk nekā viņu kolēģi labroči. Augstskolu absolventi – kreiļi nopelna 13% – 21% vairāk nekā viņu studiju biedri – labroči. Kāds tieši ir iemesls, ka tā notiek, ekspertiem vēl jānoskaidro. Jebkurā gadījumā, kreilība nav trūkums vai nepilnība. Bet labročiem vajadzētu izturēties ar lielāku cieņu pret kreiļiem, jo dzīve ir ērtāka un piemērotāka labročiem. Neaizmirstiet par to!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Veikls bērns – gudrs bērns! | Domāsim un darīsim kopā

Jānis TROPS avatarPosted on 2011. gada 27. novembris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Veikls bērns – gudrs bērns!Vecumā no 3 – 7 gadiem saglabājas vecā patiesība “veikls bērns – gudrs bērns”. Šajā vecumā jūs, vecāki, esat savu bērnu eņģeļi. Jūs bērniem dodat saknes – iedzimtību un līdzību sev un spārnojat viņus – ļaujat augt un attīstīties bērņukam, ar cik nu vien lielu mīlestību iespējams. Pasaulē vēl nav izgudrota neviena metodika un paņēmieni, ar kuriem būtu pa spēkam pārmācīt to, kas ielikts ģimenē. Tā ir liela balva, kas dota katrai ģimenei – veidot un mīlēt savu bērnu, lai viņš izaug par krietnu cilvēku: darbīgu, veselīgu, ar labu humora izjūtu un asu prātu.

Ārsti atzīmē, ka pēdējos 25 – 30 gados visā pasaulē strauji pieaug slimojošu bērnu skaits. Ārstus un pedagogus uztrauc ne tikai somatiskā veselība, bet arī psiho – emocionālās veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tas nozīmē: ja bērns neslimo, viņam nav iesnu un klepus, tad mēs vēl nevaram teikt, ka bērns ir vesels. Jāraugās, vai bērns ir vesels arī emocionāli: darbīgs, pozitīvs, zinātkārs, kustīgs.

Publicētajos datos par pirmsskolas vecuma bērniem, var iepazīties ar ne visai iepriecinošiem faktiem: 5 – 25% bērnu piemīt uzmanības deficīta sindroms un hiperaktivitāte, 20% – runas un valodas attīstības kavēšanās, 8% klīniski kustību koordinācijas traucējumi, 20 – 40% lasīšanas un rakstīšanas apgūšanas traucējumi. Visas slimības nāk no nerviem – tā uzskatīja jau agrīnie filosofi. Mūsdienu pētījumi rāda, ka 70% no slimībām ir psihosomatisks raksturs, tas ir, slimība ir kā organisma reakcija uz psiho – emocionālām problēmām: iesnas ir nevis tāpēc, ka mazulim nosalušas kājas, bet iespējams tāpēc, ka tētis vai mamma ir par kaut ko ļoti satraukušies. Bērna veselība ir pamats visai viņa dzīvei.

Sākot no 3 gadu vecuma, aktīvi notiek bērna mācīšana. Tas jādara spēlējoties. Pat 6 gadu vecumā nervu procesu pamatīpašības: kustīgums un nosvērtība, joprojām nav stabilas, tās tikai veidojas, mācās kļūt stipras. Tāpēc pirmsskolas audzināšana un mācīšana ar “skolas” metodēm, kas balstās uz uzmanības koncentrēšanu un atmiņu, bieži noved bērnu līdz ātram pārgurumam, nervu sistēmas atslābumam. Spēlējoties bērni nesēž ilgi nekustīgi, neklusē, bet aktīvi kustas, sarunājas, darbojas, izrāda emocijas, interesi, tādā veidā vienkārši un bez liekas piepūles apgūst jaunas prasmes un pieredzi, kas ir tik svarīga bērna attīstībai.

3 – 6 gadi ir vecums, kad aktuāla ir uzvedība, disciplīna, sodi. Visi zinām, ka ar sitieniem varēja izlabot tikai TV padomju laikā, uz bērniem šādu paņēmienu nedrīkst attiecināt, tas ilgtermiņā dod vien negatīvas sekas, kā bumba ar laika degli. Bieži vien nākas dzirdēt bērniem adresētus paziņojumus: ja nenāksi, tante tevi paņems; ja tūlīt negulēsi, vilks tevi apēdīs; nelien, noslīksi! Bērnu iebiedēšana būtu jāaizliedz ar likumu. Tas bremzē attīstību, nokauj domas lidojumu, kropļo personību. Atkal viena bumba ar laika degli. Jāatceras, ka bērns spēj iemācīties kontrolēt savu uzvedību tikai pēc 4 gadu vecuma. Jautāt “kāpēc tu tā darīji” pirms šī vecuma nebūtu lietderīgi.

Ja runājam par nepaklausību, der izvērtēt, kurā kategorijā bērns ierindojies, kas ir cēlonis nekorektai uzvedībai. Lūk, daži iemesli:

  • slimības izraisīts fiziskais stāvoklis;
  • izsalkums vai nogurums;
  • spēcīgs uzbudinājums: nepatīkams incidents, bailes, patīkams pasākums;
  • fiziskās aktivitātes trūkums kā rezultātā sakrājusies neizmantota enerģija;
  • nevajadzīga pieaugušo iejaukšanās bērna nodarbē;
  • vēlme pieturēties pie sava viedokļa – spītība;
  • vēlme piesaistīt uzmanību;
  • ātri sakaitināmu pedagogu, vecāku, vienaudžu atdarināšana;
  • bezrobežu audzināšana – lutināšana.

Tikai likvidējot cēloņus var panākt rezultātu – saprātīgu uzvedību, kas bērnam ir sabiedrotā un aizved viņu darbīgā, interesantā pasaulē.

Vēl svarīgas par akadēmiskām zināšanām: lasa vai nelasa, pazīst ciparus vai nē, prot rīkoties ar datoru vai nē, ir bērna emociju attīstības kvalitāte, kustību precizitāte un nervu sistēmas briedums. Tikai pēc tam varam sākt domāt par burtiem un cipariem.

Izvērtēšanai uzdevumi, ko var paveikt labs un prātīgs 4-gadnieks:

  • ar aizvērtām acīm ar labās rokas rādītājpirkstu pieskarties degungalam, tad kreisās auss ļipiņai. To pašu ar otras rokas pirkstiņu;
  • izstiepjot rokas uz priekšu, ar rādītājpirkstiem zīmēt gaisā vienāda izmēra apļus 10 sekundes;
  • sveicienam pastiepj pretī pareizo roku: labo ar labo, kreiso ar kreiso;
  • noliekot pēdiņas uz grīdas tā, ka kreisās kājas purngals ir pie labās kājas papēža, ar aizvērtām acīm spēj nostāvēt 15 sekundes;
  • bez mazākām problēmām un piepūles salasa un saliek kastītē 20 monētas vai podziņas 15 – 20 sekunžu laikā.

5-gadnieks:

  • ar aizvērtām acīm nostāv uz pirkstgaliem 10 sekundes;
  • saveļ no papīra nelielas, apaļas bumbiņas;
  • 5 metrus lec uz vienas kājas, saglabājot taisnu līniju. Nobīde no taisnā ceļa var būt 50 cm;
  • uz tukšas diegu spolītes uztin 2 metrus garu diegu 15 – 20 sekundēs.

6-gadnieks:

  • trāpa 25X25 cm mērķī ar nelielu bumbiņu no 1,5 m attāluma;
  • patstāvīgi izvieto rokā kārtis vēdekļveida satvērienā;
  • 10 sekundes nostāv uz vienas kājas, otra kāja saliekta 900 leņķī un pēda atbalstās pret otras kājas ceļgala locītavu.

7-gadnieks:

  • saglabā līdzsvaru 10 sekundes, tupot uz pirkstgaliem ar izstieptām uz priekšu rokām un aizvērtām acīm;
  • lec uz vienas kājas 5 metrus, bīdot sērkociņu kārbiņas izmēra kastīti un nenovirzās no mērķa vairāk par 50 cm.

Pamēģiniet un darbojieties kopā!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Darbīgs brīvlaiks Beverīnā

Jānis TROPS avatarPosted on 2011. gada 12. novembris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Darbīgs brīvlaiks BeverīnāJau paskrējusi pirmā mācību nedēļa pēc ļoti gaidītās brīvlaika nedēļas skolās. Darbs notiek ierastajā ritmā.

Pirmdienas rīts pēc brīvlaika Beverīnas novadā iesākās silti un mierīgi. Mūrmuižas ezeriņā rāmi peld pīles, liekas, arī Miegupe veļ mazliet pieklusušus vilnīšus un tikai retumis sakūlusi putu cepures. Taču visapkārt jaušams darbīgums. “Pasaciņas” vecā sēta pazudusi, bet pasacēnu domās jau tā ieguvusi pasakainus apveidus: taisna, skaista un droša ar lepniem vārtiem. Arī kurmis nesnauž! Saracis auglīgas zemes kalniņus visā rotaļlaukumā. Skolas bērni atpūtušies, smēlušies emocijas savās ģimenēs, bet skolotāji?

“Pasaciņā” bērni darbojušies visu nedēļu, kā ierasts. Skolotājiem skolās ikdienas darba ritms atšķīrās ar to, ka neskanēja skolas zvans, taču katru dienu notikušas dažnedažādas aktivitātes.

Visās Beverīnas izglītības iestādēs skolotājiem bija darba pilnas rokas. Vairāki pedagogi devās uz Rīgu: gan uz semināru izglītības iestāžu vadībai, gan turpināja apgūt Humānās pedagoģijas principus, lai tos iedzīvinātu skolās. Apguva jaunas zināšanas kursos par veselību veicinošām un veselību sargājošām tehnoloģijām pirmsskolā un divu dienu konferencē par pedagoģisko saskarsmi un interaktīvās tāfeles priekšrocībām, mācot svešvalodas.

J.Endzelīna Kauguru pamatskolā visu nedēļu notika mēģinājumi projekta ietvaros, kurā piedalās ap 80 skolēnu un 5 skolotāji. Ar nepacietību gaidām Latvijas dzimšanas dienu, kad Beverīnas novada ļaudis un paši skolēni baudīs projekta laikā tapušo priekšnesumu.

Bija arī kāds īpašs notikums. Brenguļu sākumskolas skolotāja Gunita Uzkalna 29.oktobrī piedalījās biedrības “Pro Futuro” rīkotajā seminārā Rīgā “Lasīšanas un rakstīšanas traucējumi un mūsdienīga lasīt un rakstīt apmācība”. Dalības maksu šim semināram finansēja Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecības “Vītoliņi” saimniece Ieva Rutkovska, kuras ģimenē aug divi dēli, un viņai rūp, lai tiem bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība, to arī saņemtu no prasmīgiem skolotājiem. Sakām lielu paldies Ievai par atbalstu! Paldies, arī Beverīnas novada domei un Valmieras pilsētas 3.PII “Sprīdītis” par atbalstu zināšanu iegūšanai!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Kāpēc zīles der ne tikai mežacūciņām, bet arī bērnu valodas attīstībai? | Domāsim un darīsim kopā

Jānis TROPS avatarPosted on 2011. gada 16. oktobris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Zīles der ne tikai mežacūciņām, bet arī bērnu valodas attīstībaiDaudzviet bērnudārzos un skolās rit zīļu vākšanas kampaņas. Apsveicams darbs! Paraudzīsimies uz šo aktivitāti no dažādiem skatupunktiem. Vispirms jau sacensība, jo bērniem sacensties ļoti patīk: kurš pirmais, kuram vairāk? Ieguvums arī meža zvēriem ziemas maltītei. Pirmsskolas vecuma bērniem šī nodarbe ir neatsverams ieguldījums valodas attīstībā.

Zāle čaukst, un pa reizei krīt zīle no varena ozola. Trāpīs uz galvas vai paukšķēdama nokritīs kurmja rakumā? Vēl groziņš nav pilns, jāatpūšas un jāpaskatās, kas notiek apkārt. Arī lapas nokritušas. O, ne tikai ozola! Kādas vēl? Bērza, kļavas, liepas… Bet zem lapām lēni kāds kustas – zirneklis, garām, slaidām kājām, apdomīgi izvēloties ziemošanai vietu. Gabaliņu tālāk steidzīgi aizrumpuļo pūkains kāpuriņš. Saule spīd, un arī tauriņi vēl neguļ, lido un priecājas par atvasaru. Kur nu vēl mušas – mazas un lielākas, melnas un brūnas.

Ložņājot zem ozola, esam nonākuši līdz koka stumbram. Pieskaramies mizai – tik cieta un grubuļaina, bet ļaujas, lai to noglaudām. Tik daudz sajūtu uztver pirkstiņi, nemaz nevajag masāžu pie fizioterapeita, tikai biežāk jāatnāk pie ozola un jāsasveicinās ar to, jāpatausta tā cietais, raupjais kažociņš.

Paceļam acis uz augšu, lai saskatītu koka galotni. Galva jāatliec, cik vien var! Acīs iespīd saule. Galotne tik augstu sniedzas debesīs, ka ne saskatīt!

Darbojamies ar zīlēm – katra pirkstos atstāj tik gludu un mīlīgu sajūtu, bet ir arī dūriens, kad pirksts pieskaras zīles īlenam. Groziņā liekam tikai lielās, resnās, tās taču labāk garšos zvēriem. Tām, kurām asniņš izspraucies, atstājam, lai iesakņojas, lai aug, varbūt izaugs ozols.

Krāsa pirmajā skatienā liekas brūna, bet, ja vērīgāk skatāmies, tad ir vesela buķete: zaļa, pelēka, gaišbrūna, sarkanīga un pat dzeltenu var ieraudzīt!

Kas tad tas? Ceļgali jūt slapjumu. Nu, ja, saulīte silda, bet lielo rasu vairs nespēj nožāvēt, tā samērcējusi bikses. Nekas, mājās bikses žāvēsim. Ābolu virtenes būs izžuvušas, varēs bērt maisiņā, ziemā āboli noderēs mūsu vēderiem. Bet virs plīts siltumiņā liksim bikses – lai žūst, no rīta būs sausas.

Bet zīles? Zīļu pilns lielais grozs! Meža zvēriņi varēs ziemā ēst pilnām mutēm un par badu un aukstumu neraizēties, jo paēdušam puncim vienmēr ir siltāk, kā tukšam.

Darbīga diena pavadīta, un ko ieguvusi bērna valoda?

Bērna attīstības pamatā ir sajūtas un emocijas – gan bērnam jau zināmas, gan no jauna piedzīvotas: sauss, ass, slapji, gludas, raupja… un ja vēl to izbauda dabā, tad divtik liels iespaids. Arī mamma, tētis, ome, opis un draugs sastāda kompāniju, tad pozitīvās emocijas klāt kā liktas! Būs ko atcerēties līdz nākamajai zīļu talkai. Bērnam svarīgi piepildīt emociju krātuvi, lai varētu apgūt ko jaunu. Ja emocijas un izjūtas ir niecīgas, bērnam grūtāk uztvert, saprast, izdarīt.

Kustības – nākamais attīstības stūrakmens. Ja bērna kustības ir precīzas, viņš ir spēcīgs, kustīgs un veikls, arī domāt un darboties ir vieglāk. Bērns spēj izjust savu ķermeni, kontrolēt kustības. Ko tik var sadarīt zīļu lasīšanas laikā – rāpot, tupties, palēkties, stāvēt uz vienas kājas (varbūt izdodas nostāvēt tik ilgi, kamēr nokrīt zīle no koka?), skriet apkārt ozolam, paslēpties aiz ozola.

Visu varam nosaukt, tā vairojot vārdu krājumu – bērns zinās vairāk vārdu, varēs pastāstīt visu, ko vien vēlēsies. Tik daudz lietvārdu: zīles, asns, cepurīte, miza, stumbrs… darbības vārdu: lasīt, likt, meklēt, augt, slēpties… īpašības vārdu: liels, gluda, spīdīga, slapjas, smags, varens… – un to visu bez pūlēm var salikt vienā skaistā rudens dienā bērna gudrajā galviņā. Protams, ar vienu pēcpusdienu būs par maz, bet katra nākamā reize dos atkal savu pienesumu bērna attīstībā.

Varenjauka nodarbošanās tā zīļu lasīšana, kura dod milzīgu ieguldījumu ne tikai bērna valodas attīstībā, bet arī fiziskajā, emocionālajā attīstībā. Nevajag nekādus materiālos ieguldījumus, tikai vēlēšanos darīt, bet prieks visiem: bērnam, kuram tik ļoti patīk būt kopā ar ģimeni un iegūtā atziņa, ka viņš arī palīdzēs zvēriņiem; vecākiem, kuri piepildījuši laiku un palīdzējuši bērnam augt; grupiņai: zīļu maisi pildīsies neticamā ātrumā, jo katrs nes zīles, cik vien spēj; meža zvēriem: kuri vēl pat nenojauš, ka viņiem tiek gatavoti milzīgi pārtikas krājumi.

Pamēģiniet! Nekas nav nokavēts, vēl var paspēt!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Daba un dzīvnieki, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Darbs dārzā – tas ir patīkami un skaisti! | Domāsim un darīsim kopā

Jānis TROPS avatarPosted on 2011. gada 25. maijs by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Darbs dārzā – tas ir patīkami un skaisti!Lasot dažādu literatūru un klausoties gudru cilvēku teiktajā, šoreiz radies apkopojums par darbu dārzā. Bērni ne vienmēr ir tie čaklākie ravētāji un palīgi dārza darbos. Bet, ja būsim gudri un ievedīsim bērnu dārzā no “sētas puses”, varbūt radīsim bērnā pārliecību, ka dārzā ir ne tikai balandas, nātres un usnes, bet agrāk nepamanītas vērtības. Tur pat ir brīnumaina pasaule, kas mainās, pārvēršas un aug. Nepieciešama tikai pacietība un mazliet izdomas, un to var katrs.

Bērni ir nepacietīgi, viņiem grūti ilgi gaidīt, gribas rezultātu redzēt uzreiz. Sēsim un stādīsim augus, kuri ātri dīgst, ātri aug un zied. Piemēram, kliņģerītes. Tām arī sēklas būs vērts izpētīt interesantās formas dēļ. Un jau pēc 2 mēnešiem varēsim plūkt ziedus vāzītē likšanai un žāvēšanai tējai.

Arī lieli augi ir interesanti bērniem. Kas var būt garāks par saulespuķēm!? Bērns jutīsies kā rūķis lielo puķu valstībā. Rabarberu lapas der kā lietus vai saulessargs. No kāršu pupām, veidojot tām karkasu no zariem, kur augiem aizķerties, iznāk vesels vigvams dzīvošanai. Vasaras beigās un rudenī bērniem lielais prieks par vareno ogu – ķirbi! Tad nu darbs rokām: rīvēt, griezt un baudīt to dažādos veidos pagatavotu. Vēl pie lielajiem augiem varam pieskaitīt kukurūzu, dekoratīvos dadžus, papardes, kāršu rozes, kannas, eņģeļtaures. Var slēpties garajos flokšos!

Bērniem der, ja drīkst garšot un ēst, tāpēc jāpadomā, varbūt varam atvēlēt vietu dārzā zirnīšiem, tomātiem, gurķiem, burkāniem, kurus bērni var baudīt, kad vien ir iekāre. Lai gan dārzeņi nav bērnu iemīļotākā pārtika, bet nepieciešamākā gan, tad vērojot un piedaloties pašam sēšanas, ravēšanas un novākšanas procesā, varam radīt interesi par dārzeņiem. Vairākas reizes no zemes izrauts, tīri notīrīts un apēsts burkāns vai redīss pieradinās bērnu pie dažādām garšām. Tāpat kabači, gurķi, ziedkāposti, kolrābji – ne vien labi izskatās, bet lieliski garšo. Arī ogas: jāņogas, upenes, mellenes, aronijas, plūmes un ķirši – būs vērtas gan dažādo garšu, gan krāsu dēļ. Varēsim kopā lasīt ogas ķīselim, pirmajam ievārījumam un noteikti svaigai apēšanai, lai krātu veselību ziemas periodam.

Bērniem patīk plūkt un dāvināt puķes. Centīsimies iekārtot dārzu tā, lai bērniem tiktu arī šis prieks. Der iestādīt viengadīgas, ilgi ziedošas puķes. Piemēram, samteņu ziediņus nolaužot, krūms ceros vēl kuplāk, bet bērnu smilšu kaste būs skaisti izrotāta. Tā tiks “darbinātas” maņas: oža, redze; vingrināti pirksti, saudzīgi plūcot ziediņus; un iztēle – no ziediem veidojot noformējumu.

Lai sasmaržotu un atšķirtu smaržas, iesēsim nedaudz piparmētras un kumelītes (tās derēs arī veselīgai tējai), matiollas, dilles, puķuzirnīšus. Vai ceriņi un maijpuķītes jau izsmaržoti?

Bērniem jāļauj visu pataustīt. Svarīgi, lai pirmā nenāktu vilšanās, satiekoties ar dadzi, latvāni, ērkšķotu krūmu, bet varētu plikām kājām izbaudīt mīksto, vēso zālienu, sataustīt asu gurķa kātiņu vai mīkstos pūpolu jēriņus. Bērns ar jums kopā varēs iepazīt dažādas lapu formas, lielumu, faktūru: garenas, apaļas, lielas, mazas, cietas, samtainas, gludas, asas.

Interesanti ir skanoši augi, kurus var ne tikai baudīt ar acīm, bet arī sadzirdēt. Kukurūza un citas graudzāles šalc un čaukst, nigellas sēklu pogaļas plīst ar paukšķi, bet spradzene nemaz nav noplūcama bez zīmīgā sprakšķa. Tāpat var paukšķināt arī fizāļu lukturīšus.

Dažas puķes tāpat kā bērni ir ļoti kustīgi. Vai esat parādījuši bērnam, kā saulespuķe “iet” līdzi saulītei, kā atveras un aizveras pusdienziedītes, pienenes un ūdensrozes (Brenguļos Abulā tās var baudīt katru vasaru)?

Bērni mīl pārsteigumus, tāpēc īpaši priecāsies par neparastiem augiem. Tomāti ir ne tikai sarkani, bet arī dzelteni, oranži un pat balti, lieli, ļoti lieli un mazi kā ķiršu odziņas. Kādi augs jūsu dārzā? Arī baltās jāņogas vienmēr šķiet gardākas un saldākas nekā sarkanās. Bet dekoratīvie ķirbīši ir tik dažnedažādi, ka pētīt varēsiet visu rudeni un vēl ziemā.

Paldies, bērniem par interesantajām logopēdijas nodarbībām, par centību pildot mājas darbus, piedaloties pasākumos un izstādēs gaidot Ziemassvētku rūķi un Lieldienu zaķi, par izdevušos K un smaidīgo S, par skanīgo dziedāšanu, par dažiem vērtīgiem čukstus vārdiņiem, par glītu krāsošanu un lietus saklausīšanu aiz loga, par labirinta pieveikšanu un saskaitīšanu līdz 5 un nebeidzamajiem komplimentiem!

Paldies ģimenēm par atbalstu un ieguldīto darbu visa gada garumā, par atnesto darba burtnīciņu, glīto mapīti, vienmēr izpildītiem mājas darbiem, vēstulītēm, jautājumiem un sirsnību pret saviem bērniem! Lai pacietība un spēks iesākto darbiņu turpināt!

Vēlu visiem interesantu, darbīgu, neaizmirstamu un mīļiem piedzīvojumiem bagātu vasaru!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Daba, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola, Veselība, Veselīgs dzīvesveids | Leave a reply

Nāk Ziemassvētki, kad smaržo, garšo un dzied! | Domāsim un darīsim kopā

Jānis TROPS avatarPosted on 2010. gada 19. decembris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Ziemassvētki, kad smaržo, garšo un dzied!Svētki nes īpašu dvēseles piepildījumu, bet Ziemassvētkos tas ir jo īpašs. Lai saglabātu noskaņu ilgāk un gūtu emocijas, nākas mazliet papūlēties un atlicināt nedaudz laika, bet ieguldījums ikvienam nesīs gandarījumu.

Lai bērns augtu un būtu vesels, jāpiepilda viņa emociju krātuvīte, jānodrošina fiziskās aktivitātes, nepieciešams dienas režīms un veselīga pārtika. Kā to visu sasaistīt ar ziemu un Ziemassvētkiem? Ļoti vienkārši!

Šogad laikapstākļi mūs lutina, ilgi turas sniegs un var baudīt ziemas aktivitātes. Kustieties paši, bērni mācīsies no jums un darīs tāpat. Braukt no kalniņa var ar ragaviņām vai šļūcampannu un sacensties, kurš tālāk vai ātrāk nobrauks un pēc tam tiks pirmais kalnā. Prieks, jautrība un siltums kaulos visiem!
Ja ir iespēja slēpot – izcili! Slēpošana nodrošina ritmiskas kustības, kas ir svarīgas bērna valodas attīstībai. Slēpes ir dārgs prieks, bet lieliski noderēs arī pastaiga pa mežu vai parku ar brišanu pa sniegu (varbūt pēc eglītes?). Jāatceras par piemērotu apģērbu: viegls, vairākās kārtās, brīvs. Kad no kārtējās kupenas esat ārā, mazliet atvelkot elpu, ar silto dvašu izkausējiet aliņu sniega pelēm (lielisks elpošanas un lūpu vingrinājums). Sniegs nav tikai balts. Uz mazu sekundīti ļaujiet bērnam ar rociņu sniegu pataustīt, būs atkal emocijas un jauni vārdi: auksts, kūst, ledains, viegls, lido, pūkains – tad žigli cimdu rokā! Kurš pirmais uzvilks?

Arī slidot ir labi, bet jābūt drošībai: aizsargķivere, ceļgalu un elkoņu sargi.

Sniegavīra celšana – kas var būt labāks par šo! Darbojas lielā motorika, jāpieliek spēks, veļot un nesot bumbas, rosinām iztēli, un tas viss notiek svaigā gaisā. No rīta varēs ar sniegavīru aprunāties.

Pēc kopīgas darbošanās ārā svaigā gaisā, kad vaidziņos kniebis sals, cimdi aplipuši ar sniega kruzuļiem, bet sejas staro, mājās var uzvārīt vasarā ievākto liepziedu tēju, pasmaržot, papūst, lai ātrāk atdziest, pielikt karotīti medu, tad lēni un nesteidzīgi dzerot tēju pārrunāt, kā diena pavadīta. Pārrunāt ir svarīgi, lai pārliecinātos, vai bērns sapratis notiekošo, kādas emocijas guvis, kādi jauni nosaukumi šodien parādījušies viņa runā. Pārcilāt notikumu secību, lai veidotu bērnam izpratni par laiku: vispirms, ātrāk, pēc tam, vakarā…

Vai zīlītes un dzeņi jau pabaroti? Viņiem ziemā mežā klājas tik grūti, bet varam palīdzēt. Maizes drusciņas un putraimiņi atradīsies katrā mājā. Varbūt tētis vai lielais brālis amatu mācības stundās var uzmeistarot pašiem savu putnu barotavu? Vesels notikums: sēkliņu bēršana, putnu vērošana, rūpes un palīdzība tiem, kas to gaida. Cik daudz dažādu putnu viesojas barotavā? Kad putnu vairāk: no rīta vai pa dienu?

Bērni ir lieliski palīgi dāvanu gatavošanā un iesaiņošanā. Mežā salasītus čiekuriņus var apgleznot ar krāsām, iesiet krāsainās lentītēs un iesaiņot čaukstošā papīrā. Kur nu vēl piparkūku cepšana! Nevajag visu dienu, pietiek ar mazumiņu, lai justu smaržu, garšu un prieku par kopdarbu. Tas ir milzīgs ieguldījums bērna motorikas un emociju attīstībā: pirkstu treniņš krāsojot, mācoties siet lentītes, spiežot vai veidojot formiņas, tinot dāvaniņu – tam nepieciešama liela pirkstu veiklība (bez tās neiztikt zīmēšanā, krāsošanā, rakstīšanā), bet to visu var apgūt darbojoties praktiski.

Ļoti svarīgs ir pieaugušā paraugs! Bērnam teiktie vārdi ir tikai papildinājums tam, ko viņš redz. Ir svarīgi, lai jūsu bērns, dodoties slidot, redz, ka arī jums ir aizsargi, ka arī jūs rūpējaties par drošību, tad viņam tas būs pašsaprotami – tā jādara! Pieaugušā paraugs bērnu iedrošina: re, tētis nobrauca no kalniņa un ir priecīgs, tad jau tas ir kaut kas labs, es arī pamēģināšu!

Pirms Ziemassvētkiem samācieties daudz dzejoļu no galvas! Trenējiet atmiņu kopā ar bērniem!

Nodziediet jauku dziesmu, bērni jums palīdzēs – viņi to prot!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Pacietīgi, metodiski pareizi un ar mīlestību | Domāsim un darīsim kopā

Jānis TROPS avatarPosted on 2010. gada 22. septembris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Antropologs un pētnieks Džeimss P.Spredlijs (James P. Spradley) ir teicis, ka valoda ieņem tik lielu vietu cilvēka pieredzē, ka cilvēki valodu uzlūko kā pašsaprotamu. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, rakstot un valoda nepieciešama arī domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, klausoties… Ja bērnam (arī pieaugušajam) ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Ir bērni, kuri skaidri un saprotami runā jau 2 gadu vecumā. Viņu vārdu krājumā ir pat 300 vārdu un lieliski priekšnoteikumi, lai turpinātu augt un mācīties gudrības, tai skaitā apgūtu svešvalodas, cik nu katram bērnam ļauj viņa intelektuālais potenciāls.

Ir bērni, kuru valodiņa raisās pakāpeniski, nesteidzīgi, katru dienu mācoties pa kripatiņai. Arī tas ir labi. Galvenais, ka notiek virzība bērnam pieņemamā tempā, nesteidzinot viņu.

Ir bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ valodas attīstība kavējas. Reizēm vecāki un apkārtējie to nepamana, jo no bērna, kamēr viņš nav skolnieks, neviens neprasa konkrētu rezultātu. Taču vecāki ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība, kā un cik labi bērns runās.

Statistika liecina, ka 15–20% bērniem pirmsskolas vecumā ir valodas problēmas – šādos gadījumos jāmeklē logopēda profesionālā palīdzība:

  • sāk runāt vēlu (4–5 gadu vecumā);
  • nepareizi izrunā vai neizrunā nemaz kādu skaņu;
  • ilgi runā savā valodā, kuru saprot tikai paši tuvākie cilvēki;
  • neizprot apkārtējo runu.

Bērniem, kuriem ir valodas traucējums, vispirms jāapgūst mātes valoda. Tas tāpēc, ka jau bērniņu gaidot viņam formējas mātes valodas izjūta, ritms, fonētiskās īpatnības, kas katrai valodai ir atšķirīgas. Par svešvalodas mācīšanos vai divvalodību nevar būt ne runas, kamēr bērnam ir traucēta mātes valodas apguve. Jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk valodas traucējums tiktu novērsts vai kompensēts.

Galvenie vaļi, kas pozitīvi ietekmē valodas attīstību ir:

  • nodarboties ar vārdu krāšanu: runāt, skaidrot, rādīt, nosaukt, lai vairojas vārdu krājums;
  • spēlēt spēles, jo tas māca komunicēties, veidot sadarbību;
  • grāmatu lasīšana, jo tas rosina iztēli, māca klausīties, attīsta uzmanību, veicina sapratni.

Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti attīstībai labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (Nekāp uz krēsla! Neaiztiec lampu!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas.

Lai mācītu bērnu, jābūt pieredzei, intuīcijai, pacietībai, mīlestībai. Katra no jauna apgūta prasme ir milzīgs ieguldījums bērna attīstībā, jo tas paver ceļu apgūt ko sarežģītāku. Brīžiem pietiek tikai ar piemēru, reizēm jāatkārto 3, 8,…1000 reizes, kamēr viss rit gludi. Dažreiz pareizi ieguldītais darbs uzreiz nenes vēlamo rezultātu, taču jebkurā gadījumā tas procesu uz priekšu ir pavirzījis.

Bērnam nepietiek, ja viņu piebāž ar gudrībām: lasa 4 gadu vecumā, zina reizrēķinu 6 gados, brīvi darbojas ar datoru 5 gados, runā kādā svešvalodā jau 3 gadu vecumā. Tas ir jauki, bet jāatceras, ka bērna attīstībai pamatā jābalstās uz labu fizisko veselību, veselīgu pārtiku, noteiktu pareizu dienas plānojumu.

Jāapzinās, ka nav iespējams sākt bērnu mācīt tad, kad mums iegribas vai beidzot ir brīvs laiks, līdzekļi un vieta. Nevar no bērna prasīt labas svešvalodas zināšanas, ja klibo dzimtās valodas apguve. Ja bērns 15 gados lasa slikti vai kļūdaini raksta, nekādi nevar sākt no pamatu apgūšanas kā 7 gados. Tas vilciens ir nokavēts. Šādos gadījumos jāmeklē ceļi, kā mazināt sekas. Tas ir daudz sarežģītāk un mazāk vainagojas panākumiem.

Jācenšas katrai lietai atrast pareizo laiku, līdzekļus un vietu – lai bērns augtu laimīgs un vecākiem būtu prieks par to!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Dzirde un tās ietekme uz runas un valodas attīstību bērniem | Domāsim un darīsim kopā

Jānis TROPS avatarPosted on 2010. gada 20. septembris by Ilona Tropa2021. gada 3. aprīlis

Dzirde un tās ietekmeApkārtējo pasauli mēs visi uztveram ar maņu palīdzību. Viena no tām ir dzirde. To nevar apturēt ne uz mirkli, tā darbojas nepārtraukti, neatpūšas pat naktī un turpina uztvert apkārtējās skaņas un trokšņus.

Laba dzirde ir priekšnoteikums, lai cilvēks varētu apgūt valodu un spētu runāt. Jau 20.nedēļā mammas puncī bērniņš sāk dzirdēt pirmās skaņas: sirdspukstus, mammas balsi.

Zīdainītis 4-6 nedēļu vecumā reaģē uz vecāku balsi, sarunām, papīra čaukstēšanu, meklē ar skatienu skaņas avotu. Šajā vecumā svarīgi darboties ar sadzirdēšanu: grabināt bērnam dažādi skanošus grabulīšus, plaukšķināt plaukstas, dziedāt melodijas. Labi, ja dzied gan tētis, gan mamma, tā bērniņš mācās atpazīt balsis. Skaņām vajadzētu būt ne visai skaļām, lai saudzētu dzirdi.

3-5 mēnešu vecumā bērns sāk dūdot, gugināt – runāt dažādu skaņu sakopojumus (nga, bu, ngu). Bērniņš jau smaida un smejas.

6-9 mēnešu vecumā bērns reaģē uz mūziku, kas skan radio, TV. Sākas aktīvais lalināšanas periods, kad bērna runā parādās vienādu zilbju virknītes (te-te, ma-ma, pa-pa, ba-ba), bet tie ir neapzināti vārdiņi, tikai zilbes. Bērns kļūst nemierīgs, ja parādās nepazīstami trokšņi, kurus viņš iepriekš nav dzirdējis – tāpēc svarīgi bērnu ar apkārtējiem trokšņiem iepazīstināt pakāpeniski.

Kad bērniņš sasniedzis gada vecumu, viņa runā parādās pirmie vārdi, kurus dažreiz saprot tikai mamma un tētis. Šis ir aktīvais staigātsākšanas periods. Tiklīdz bērns sāk staigāt, arī vārdu krājumā parādās milzumdaudz jaunu vārdu. Ja dzirde ir traucēta, tad pirmie vārdiņi parādīsies daudz vēlāk, tie būs izteikti tikai kā atsevišķas zilbes, lēni papildināsies vārdu krājums. Ja dzirdes traucējums ir spēcīgs, tad bērniņš var nemaz nerunāt.

Par dzirdes traucējumu var liecināt nepareiza skaņu izruna, pārāk skaļa runāšana, maz vārdu bērna vārdu krājumā, bērns ir pārāk aktīvs un kustīgs (vecākiem un skolotājiem liekas, ka nerātns), mīl darboties vienatnē, bērnam ir maz draugu.

Ja dzemdību nodaļā zīdainītim ir veikta dzirdes pārbaude, tad vecāki var būt mierīgi, ka viss ar bērna dzirdi ir kārtībā. Ja šāda pārbaude nav notikusi, tad dzirdi bērnam vēlams pārbaudīt, konsultējoties ar ģimenes ārstu.

Dzirdi bērniņam vajadzētu pārbaudīt arī tad, ja nākas slimot ar vidusauss iekaisumiem.

Taču ne tikai bioloģiskās dzirdes kvalitāte ir vienīgais un absolūtais rādītājs pareizai un labai valodas un runas attīstībai. Ļoti svarīga ir fonemātiskā dzirde, kura saklausa skaņas vārdos, cilvēka runā. Fonemātiskā dzirde nodrošina to, ka bērns saklausa, kura skaņa pēc kuras ir vārdā un vārdu var uzrakstīt pareizi (māja nevis jāma). Izlasot burtiņus, spēj tos saliedēt vienā veselā vārdā, saprast izlasīto vārdu.

Kā var trenēt, vingrināt fonemātisko uztveri? Ikdienā noder pavisam vienkārši paņēmieni:

  • pastaigas laikā aiciniet bērnu klausīties un pateikt, ko viņš dzird (rūcienu, gaiļa dziesmu, vējš šņāc);
  • mājās jautājiet, kur skan radio (istabā, virtuvē);
  • dziedot mainiet balss skanējumu (augstu – smalki, zemu – rupji), lai bērns arī tā pamēģina;
  • dziediet kopā ar bērnu un ritmiski soļojiet vai plaukšķiniet, tā bērns saklausīs ritmu;
  • spēlējiet “Klusos telefonus”: iečukstiet bērnam kādu vārdiņu vai īsu teikumu, lai viņš atkārto;
  • paklaudziniet un lieciet bērnam noteikt, kas šo skaņu taisa, kur skaņa rodas;
  • lieliski derēs “Kuģu lādēšana”: izvēlēties kādu burtu un sakiet vārdus, kuri sākas ar šo burtu (metam bumbu viens otram, tas trenēs arī kustību koordināciju);
  • lielajiem bērniem (5–6 gadi) derēs dažādas vārdu spēles: Vai vārdā skan L? Kur vārdā skan Z: sākumā, vidū vai beigās? Izdomā vārdu, kura vidū ir D! Cik vārdus es pateicu (Man gribas saldējumu.)? Pasaki 3 vārdus! Nosauc vārdu, kurā skan Ā;
  • grāmatu lasīšana: bērnam jāsadzird un jāsaprot, ko lasa vecāki. Atcerieties vienmēr pajautāt vai pārrunāt, ko bērns dzirdējis un sapratis no lasītā.

Palīdzēsim bērniem klausīties, saklausīt, padarīt vēl interesantāku un bagātāku viņu skaņu pasauli!

ilona tropa

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Darbs | Tagged Bērnu logopēds, Dzirdes traucējumi, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Post navigation

1 2 >>
par mani badmintons badminton badmintona treneris inženieris

Rakstu kalendārs

aprīlis 2021
MTWTFSS
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930 
« Mar    

Jaunākie raksti

  • BADMINTONS | Latvia International 2020 | Fināli
  • BADMINTONS | Latvia International 2020 | 3.diena
  • BADMINTONS | Latvia International 2020 | 2.diena
©2021 - Jānis TROPS Privacy Policy
↑