Kursi un semināri logopēdiem Valmierā vienmēr bijuši ļoti pieprasīti, tāpēc Valmieras sākumskola un Logopēdu metodiskā apvienība izveidoja 30 stundu kursu programmu logopēdiem, kura tika saskaņota Valmieras pilsētas Izglītības pārvaldē, kā to nosaka šovasar spēkā stājušies noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību. Kursi notiks visa mācību gada garumā, bet pirmā nodarbība Valmieras sākumskolā bija jau 5.novembrī un pulcināja ap 60 dalībnieku no visas Vidzemes, bet viena logopēde bija mērojusi ceļu pat no Daugavpils. Ja logopēdi gatavi mērot ceļu uz Valmieru, domāju, tas liecina par pasākumu kvalitāti un aktualitāti. Ieguvums ir neatsverams: savstarpēja tikšanās ar kolēģiem vienmēr dod iespēju apmainīties viedokļiem, dalīties pieredzē, rast atbildes uz jautājumiem un labi izdarīto darbu vienā vietā vairs neizgudrot no jauna kaut kur citur.
Kursu dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja lektores, klīniskās psiholoģes Zanes Kronbergas stāstījumu un praktiskos piemērus par autiska spektra traucējumiem bērniem. Logopēdi papildināja teorētiskās zināšanas un guva vērtīgus ieteikumus darbam ikdienā. Tie noderēs gan korekcijas procesā logopēdijas nodarbībās, gan diendienā darbojoties ar bērnu mājās, jo klausītāju vidū bija arī vecāki, par ko īpašs prieks.
Audiologopēde Līga Miķelsone demonstrēja, kā lietot simbolu valodu Widgit un kā veidot mācību materiālus programmā "Symwriter". Lieliskas iespējas, lai atsevišķos gadījumos korekcijas darbs būtu daudz efektīvāks. Tas prasa lielu laika ieguldījumu, bet iegūtais materiāls palīdz bērniem mācīties dzejoļus, izprast valodu, vairot vārdu krājumu, kas ir ļoti svarīgi, ja ir komunikācijas traucējumi.
Perfektā kursu organizācija radīja iespēju lekciju starplaikā ielūkoties Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijas „Ledus pagrabs” plakātu izstādē un skolā izvietotajā unikālajā ģerboņu izstādē, kuru izsmeļoši un aizraujoši komentēja Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis. Valmieras sākumskolas direktora Artūra Skrastiņa vadībā bijām jaunatklātajā dabaszinību kabinetā, iemēģinājām roku, izzāģējot koka figūriņas uz kompakta darbagalda zēnu mājturības kabinetā, un uzzinājām, kas notiek robotronikas pulciņā, par ko pastāstīja paši tā dalībnieki.
Ar zināšanām un savstarpējo tikšanos bagātāki logopēdi devās mājās, lai jau 16.janvārī tiktos ar kolēģi Danu Arnīti un viņas kolektīvu, runājot par logopēda darbu speciālajā izglītības iestādē.
Paldies lektorēm Zanei Kronbergai un Līgai Miķelsonei par zināšanām, Valmieras pilsētas domei par finansiālu atbalstu un Valmieras sākumskolai par viesmīlību!
Sākoties jaunajam mācību gadam, logopēdi ir pieņēmuši nopietnus lēmumus darbam. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir pedagogu tālākizglītības programmas veidošana 30 stundām, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.363 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”, kuri stājušies spēkā 2013.gada 2.jūlijā. Logopēdi varēs papildināt profesionālo izglītību, nebraucot tālu no mājām, tā ekonomējot izglītības iestādes un savus resursus. Kursu ietvaros esam plānojuši arī divas izbraukumu nodarbības par darbu ar bērniem speciālajā izglītības iestādē un iepazīšanos ar smilšu spēlēm, ko lieliski izmantot korekcijas darbā.
Logopēdi, strādājot saliedētā komandā, paveikuši vairākus darbus. Viens no tiem – izveidota „Skolotāja – logopēda dienasgrāmata”. Katra Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas novadu izglītības iestāde un ap 200 logopēdu visā Latvijā savā e-pastā ir saņēmuši mūsu kopīgi veidotu un pagājušā mācību gadā darbā izmēģinātu dokumentu. Konsultējāmies ar kolēģiem Liepājā, Līvānos un citos novados, lai dokuments ir racionāls, kompakts un vairāk laika logopēdam atliek darbam ar bērniem, nevis dokumentu aizpildīšanai. Esam plānojuši pārskatīt un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību arī logopēdu dokumentācijai speciālās grupās. Nākamais logopēdu ieguvums ir 50 optiskie diski „Mācīsimies kopā! Interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1.-4.klasei”, ko ar Ievas Stiģes atbalstu saņēmām no Jelgavas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra. Gandrīz visi diski ir nonākuši izglītības iestādēs pie logopēda vai iestādes vadītāja un būs labs palīgs darbam ar bērniem. Tāpat nepārtraukti tiek uzlabota un papildināta mūsu mājaslapa logopeds.org, lai logopēdi varētu smelties idejas darbam, vecāki – saņemtu sev svarīgu informāciju, bet sabiedrība uzzinātu, ko dara un kā strādā logopēds Latvijā.
Logopēdi ikgadējā skolotāju konferencē Valmieras sākumskolā par labu darbu ir saņēmuši apbalvojumus: Valmieras Pārgaujas sākumskolas logopēde Elita Upe un Rūjienas logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile, Inese Roziņa, Zina Matisone.
Liels prieks, ka logopēdu saimei pievienojusies jauna kolēģe, kura patlaban turpina studijas maģistrantūrā un strādā Rīgā, bet ir no Valmieras – Tince Strazdiņa. Vairākās izglītības iestādēs vēl nav izdevies atrast logopēdu, tāpēc apsveicami, ka jaunieši izvēlas studēt logopēdiju, kura ir radoša un interesanta zinātne, un logopēds ir svarīgs un neaizstājams speciālists katrā izglītības iestādē.
Maija rīts Valmierā aust ar zibens šautrām un pērkona spērieniem, bet, iebraucot Jelgavā, jau spīd saule un par lietu liecina vairs tikai peļķes uz ielām. Pilsēta viesmīlīgi sagaida 20 logopēdus no Valmieras, Mazsalacas, Strenčiem, Alojas, Beverīnas, Burtnieku, Jelgavas, Kocēnu, Limbažu un Rūjienas novadiem.
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā mūs sagaida direktores vietniece un detalizēti iepazīstina ar centra ikdienu un darba organizāciju, ko sekmē produktīva sadarbība ar pilsētas pašvaldību. Viesojamies Montesori kabinetā, kurā skolotāja darbojas ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Kabinetā pieejams bagātīgs Montesori materiālu klāsts, kas palīdz bērniem apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas 5 jomās, tai skaitā valodā, matemātikā, praktiskajā dzīvē un palīdz bērniem mācīties koncentrēties, būt uzmanīgiem un trenēt pašdisciplīnu. Līdztekus bērniem var mācīties arī vecāki un papildināt savas zināšanas, kā strādāt ar bērnu mājās.
Centra darbinieki realizējuši Vācijā iegūtu pieredzi. Projekta „Miniphanomenta” rezultāts rada jēgpilnus starpbrīžus skolu bērniem, kuri vienkāršā veidā var darboties un izprast 52 dažādus dabaszinību likumus eksperimentējot skolās izvietotajos stendos.
Projekta „Atbalsta pasākumu komplekss izglītojamo mācību, darba un sadzīves prasmju apguves veicināšanai” laikā tapis interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1. – 4.klasei „Mācīsimies kopā!”, ko ikdienā varēs lietot skolēni un skolotāji, tā atvieglojot lasītmācīšanos, rakstītprasmju pilnveidi, padarot interesantāku un bērnus motivējošāku mācīšanos. Mācību disku saņems arī logopēdi Valmierā un apkārtējos novados.
Kompetenču centrā darbojas Junioru universitāte, Metālapstrādes mācību parks, metodiskā bibliotēka un ir plašas iespējas tālākizglītībai. Kolektīvs direktores Sarmītes Vīksnas vadībā strādā atbildīgi, nodrošinot kvalitatīvu piedāvājumu pilsētas iedzīvotājiem.
Jelgavas 1.speciālajā internātpamatskolā direktores Ineses Bandenieces vadībā mācās 120 bērni 5 izglītības programmās. Skola piedāvā profesionālu pedagogu un atbalsta komandas darbu. Bērni labprāt piedalās dažādos interešu izglītības pulciņos: spēlē teātri, dzied, sporto, glezno, strādā ar koku, bet vecākiem ir Vecāku skoliņa. Noteikti noderēs redzētais skolas absolventes, logopēdes Anitas Stāvauses logoritmikas nodarbībā. Anita bija lieliska gide ekskursijā pa skolu, kā arī sarunā, iepazīstinot kolēģus ar savu darbu. Vēlreiz guvām apstiprinājumu tam, ka valsts atbildību par kvalitatīvu izglītību atstājusi tikai pašvaldību un skolotāja ziņā. Speciālistu sagatavošana darbam ar bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, dokumentācijas korekta aizpildīšana atrunāta ar dažādiem ieteikumiem un veidlapu paraugiem, un logopēds vai skolotājs ir spiests „riteni izgudrot no jauna”, kā pats prazdams. Tas aizņem neadekvāti daudz laika, kuru varētu atvēlēt darbam ar bērnu.
Skolas kolektīvs iesaistās aizvien jaunos un veiksmīgos projektos. Direktore jau aizsteidzās sagaidīt labvēļus, lai skolas teritorijā iemājotu īpašas šūpoles.
Jelgavas keramikas rūpnīcā uzzinājām, kā no māla piciņas vai lejamās māla masas tiek izgatavots skaists keramikas trauks, vāze vai svečturis. Redzējām, kā tas pārklājas ar glazūru un pārliecinājāmies, ka skaistums prasa bezgala grūtu un akurātu darbu. Pieredzes bagāta darbiniece, kura ir ļoti atraktīva un sirsnīga gide, ļāva mums visiem ielūkoties māla pārtapšanā par īstu mākslas darbu, kura vērtību ne vienmēr protam novērtēt.
Jelgavā – pilsētā izaugsmei ir vēlme atgriezties vēlreiz, lai uzkāptu Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un paraudzītos uz 64 tūkstošu iedzīvotāju pilsētu no augšas, baudītu arhitektūru un Ā.Alunāna iedibinātās teātra mākslas tradīcijas.
Mācību gads tuvojas noslēgumam, solot katram logopēdam patīkamu un pelnītu atpūtu vasarā. Tiksimies augustā Valmierā, lai izvērtētu darba plānu nākamajam mācību gadam. Paldies, logopēdes, par aktīvu sadarbību!
Pavasaris ir laiks, kad logopēdi atskatās uz paveikto mācību gada laikā un izvērtē plānus nākamajam laika posmam. Tikšanās reizēs ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti un Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Ievu Stiģi klātesošie tika iepazīstināti ar situāciju logopēdu darbā 2012./2013.mācību gadā un salīdzinājumu ar 2010.gadu. Informācija apkopota par Valmieras, apkārtējo novadu izglītības iestādēm, kā arī logopēdu darbu Liepājā, Smiltenē, Strenčos, Siguldā un citu novadu skolās un bērnudārzos.
Kā uzsvēra Druvietes kundze, tad mūsdienās anglofonajās valstīs par labo toni tiek uzskatīta pat nepareiza, neliterāra runa, taču tas nav atbalstāmi, un logopēda darbs bērna attīstībā un mācību procesā pirmsskolā un skolā ieņem nozīmīgu un neaizstājamu lomu. Sarunā ar Inu Druvieti un Andi Geižānu tika pārrunāti jautājumi par kvalitatīva atbalsta nodrošināšanu katram bērnam, diskutēts par 40 stundu darba nedēļu un priekšlaicīgu pensionēšanos, mācību materiālu sagatavošanu un nodrošināšanu un logopēdu tālākizglītību.
Skaitļi Kocēnu novada Izglītības pārvaldes pārskatā liecina, ka skolās un bērnudārzos stundu skaits nedēļā logopēdam svārstās no 2 – 10 stundām. Ņemot vērā, ka katrā iestādē vismaz 30% bērniem nepieciešama logopēda palīdzība, un katram bērnam vajadzētu mācīties vismaz 2 – 3 nodarbības nedēļā, tad lieki piebilst, ka šie skaitļi ir kritiski. Nelīdzēs arī arguments, ka labāk dažas stundas nekā nemaz. Šis pieņēmums neliecina par situācijas izpratni un kvalitatīvu palīdzību valodas un runas traucējumu korekcijā. Logopēdi uzskata, ka korekcijas darbs pilnā apmērā jāfinansē valstij, nevis pašvaldībām, kā tas ir vairumā gadījumu patlaban. Bērna valodas un runas korekcija jānodrošina vienlīdz kvalitatīva katrā Latvijas vietā, neskatoties un pašvaldību lieliem vai niecīgiem resursiem.
Logopēdam pieejamā materiāli tehniskā bāze, bez kuras šodienas bērnus motivēt nopietnam darbam nav iespējams, ir nepietiekoša. Dators, audio iekārta, diktofons, izlietne, spogulis, grāmatas, spēles - tas nav nekas īpašs vai ekskluzīvs, ar ko nevarētu nodrošināt logopēdu viņa darbavietā. Prieks par skolām, bērnudārziem un novadiem, kuri atrod iespējas iekārtot logopēda kabinetu ar visu darbam nepieciešamo aprīkojumu un materiāliem, lai bērniem būtu patīkami mācīties un logopēds varētu produktīvi strādāt.
Kā nosaka valsts likumdošana, tad katram logopēdam 3 gadu laikā jāmācās, jāpapildina savas zināšanas 36 stundu kursos. Pagaidām logopēdi izglītojas par saviem vai retās reizēs par iestāžu līdzekļiem. Druvietes kundze un Stiģes kundze solīja šo jautājumu noskaidrot un virzīt darbu tā, lai arī logopēdiem būtu iespēja tālākizglītību iegūt bez maksas, ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Domājam, ka arī Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže piekrīt situācijas uzlabošanai, un logopēdu sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Kocēnu novada Izglītības pārvaldi un Valmieras pilsētu nesīs drīzus augļus.
Logopēdu metodiskā apvienība sadarbojas ar skolām, bērnudārziem un citām pašvaldības iestādēm, rīkojot tajos seminārus un kursus. Pateicoties Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora Viktora Litaunieka atbalstam un ieinteresētībai kursu programmas izveidošanā, šajā mācību gadā logopēdi zināšanas varēja papildināt Valmierā, saņemot kursu apliecības.
Īpaša tikšanās bija Valmieras integrētajā bibliotēkā. Direktores vietniece Vita Ziediņa ar kolēģēm mūs laipni aicināja ciemos, iepazīstinot ar savu darbu. Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga un bērnu apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre Līga Bujane bija sagatavojušas izsmeļošu, profesionālu informāciju interesantā stāstījumā par plašo pakalpojumu klāstu, iespēju lasīt grāmatas un saņemt tās no citām bibliotēkām, ko nodrošina kopēja datu bāze, pieeju laikrakstiem, žurnāliem lasītavā un pat atsevišķu rakstu saņemšanu savā e-pastā. Uzzinājām par „Zvirbuļa grozu”, terapiju ar suņiem kā lasīšanas asistentiem, iespēju izmantot individuālas un grupu lasītavas bibliotēkā un daudz ko citu.
Analizējot pieejamos digitālos mācību līdzekļus, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra skolotāja Zinaida Rumbeniece logopēdes ieintriģēja demonstrējot kvalitatīvu materiālu, ko izstrādājuši šīs skolas pedagogi veiksmīgā projektā „Lauku sēta”. Tajā apkopoti dažādi darba veidi, uzdevumi un filmas par dārzeņiem, mājdzīvniekiem, mājputniem, darbarīkiem un citām tēmām un ir lielisks mācību avots logopēda darbā, pilnveidojot un dažādojot nodarbības. Pirmās atsauces: „Bērniem ļoti patīk!”
Iesāktais darbs logopēdijā aktīvi turpinās. Nopietni jāstrādā, lai logopēda darbu regulētu likums, kur skaidri noteiktas pozīcijas, kuras nevar pēc saviem ieskatiem mainīt, kā ienāk prātā. Patlaban logopēda kabineta iekārtojums, materiālie līdzekļi un nodarbību skaits lielā mērā atkarīgs, cik atraktīvi logopēds spēj sava darba nepieciešamību pamatot iestādes vadītājam un cik daudz līdzekļu iestāde ir ieinteresēta atvēlēt logopēdijai. Taču ne aktiera meistarība ir noteicošā, lai bērnam palīdzētu, bet profesionāls darbs. Stundu skaits iestādē ir tik niecīgs, ka par aktieriskiem meistarstiķiem, kuri pārliecinātu vadību, nav laika domāt. Tāpēc nākamais mazais logopēdu solis, ko atbalstīja Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe, ir viesošanās pie skolu direktoriem un pirmsskolas iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, lai vēlreiz stāstītu, rādītu, pamatotu un atbildētu uz jautājumiem par pašu galveno – bērnu pilnvērtīgu attīstību, kuras pamatā ir laba valoda. Augustā, izglītības iestāžu pieņemšanā pirms jaunā mācību gada, pārvaldes vadītāja ar savu komandu ielūkosies arī logopēdijas kabinetos, lai izvērtētu situāciju.
Katru pavasari logopēdi dodas pieredzes braucienā. Esam bijuši Jāņmuižā, Priekuļos, Siguldā, Jaunpiebalgā, Valgā un Tartu. Maijā dosimies pie logopēdes Anitas Stāvauses uz Jelgavu, apskatīsim Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru un viesosimies Jelgavas keramikas rūpnīcā.
Februāra tikšanās reizē pulcējās logopēdi no Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Mārupes, Alūksnes, Kocēnu, Alojas, Beverīnas, Strenču, Naukšēnu, Rūjienas, Cēsu, Mazsalacas, Burtnieku novadiem un Valmieras pilsētas. Lielais dalībnieku skaits liecina par tikšanās nepieciešamību, lai kopīgi domātu, izvērtētu un risinātu logopēdijas jautājumus. Šoreiz aktīvi tika spriests un diskutēts par logopēda dokumentu dienasgrāmatu, kurā datēt visus nepieciešamos ierakstus: novērojumus, sadarbību, valodas un runas izpētes rezultātus un korekcijas procesu izglītības iestādēs. Ņemot vērā logopēdu pamatotus argumentus dokumentācijas pilnveidošanai, līdz mācību gada beigām esam plānojuši uzlabot un nodot logopēdu rīcībā jau gatavu dienasgrāmatas paraugu, kuru katrs logopēds, apstiprinot to pie izglītības iestādes vadītāja, varēs izmantot darbā.
Logopēde Zeltīte Šneidere no Mārupes novada dalījās pieredzē, apkopojot savas un kursos iegūtās zināšanas, par valodas un runas novērtēšanas ziņojuma tapšanu. Vēlreiz atgādinot, cik svarīgi logopēdam zināt, kā noritējusi bērna attīstība, lai precīzāk un veiksmīgāk darītu savu darbu – palīdzētu bērniem apgūt veiklu valodu un runu. Ikdienas steigā kaut ko arī gadās aizmirst, tāpēc pieraksti garantēs precizitāti. Aicinām vecākus atzīmēt sava bērna svarīgākos attīstības notikumus: kad sācis rāpot, kad celties kājās un staigāt, kad un kādi bijuši pirmie vārdiņi, teikumi, jautājumi. Tad logopēds veiksmīgāk varēs plānot korekcijas gaitu un visi kopā nonākt pie vēlamā rezultāta.
Logopēdes Danas Arnītes vadībā katra logopēde varēja iejusties skolēna un skolotāja lomā, pārī veidojot sniegpārsliņu. Pamēģiniet rīkoties neskatoties, bet, tikai uzklausot mutvārdu instrukciju, salīdziniet iegūto rezultātu ar savu pārinieku! Lai sadarbotos, ikvienam nepieciešama kvalitatīva komunikācija.
Ne vienmēr logopēds var apmeklēt visus sev vēlamos kursus un seminārus, lai papildinātu zināšanas, tāpēc dzirdētais tiek pārrunāts tikšanās reizēs. Šoreiz logopēdi runāja par garīgo veselību, valodas un runas novērtēšanu, daudzveidīgo diagnožu klasifikāciju logopēdijā un kvalitatīvas saskarsmes nozīmi ikdienā. Psihologi apgalvo, ka līdz 20 gadu vecumam cilvēkam vajadzētu kļūt pieaugušam, bet izrādās, ka dzīvē ir citādi: starp pieaugušajiem vairāk tomēr ir „bērnu” nekā pieaugušo, kas rīkojas un pieņem lēmumus, balstoties uz emocijām, nevis faktus izvērtē objektīvi. Bet labā ziņa ir tā, ka vienmēr ir iespēja sevi pilnveidot. Cik lielā mērā – tas jau ir cits jautājums.
Klātienē iepazināmies ar jaunajiem mācību materiāliem „Karuselis” un „Kabata”, kurus lieliski var izmantot logopēdijas nodarbībās.
Paldies logopēdēm par kopābūšanas laiku! Tas dod iedvesmu, zināšanas un spēku savu darbu veikt vēl labāk.
Nākamā tikšanās reize plānota 15.martā, kad Eiropas logopēdijas dienas seminārā savu dalību apstiprinājusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu logopēdi 2012.gada strādājuši mērķtiecīgi: veidota un jau tiek izmantota darbā logopēda dokumentu dienasgrāmata, metodiskais darbs prezentēts Rīgā kolēģiem no visas Latvijas un Izglītības un zinātnes ministrijā, labā līmenī tiek uzturēta mājas lapa logopeds.org, kā arī turpinās profesionāla sadarbība ar logopēdiem Madonā, Siguldā, Gulbenē, Cēsīs, Priekuļos, Rīgā, Valkā, Vecpiebalgā, Strenčos, Limbažos, Liepājā, Līvānos un citos novados.
Gada nogalē logopēdiem bija vairāki nozīmīgi pasākumi. Rudens brīvdienās logopēdi tikās tālākizglītības kursos Valmieras Pārgaujas sākumskolā. Kopā ar direktoru Viktoru Litaunieku tika izveidota un Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprināta logopēdu tālākizglītības programma. Tajā iekļauti aktuāli temati: lasītmācīšana un bērna gatavība mācīties lasīt (lektore Ilze Vītola), bērna vispusīga attīstīšana un dažādi korekcijas paņēmieni un uzdevumi logopēdijas nodarbībās (lektore Ilona Tropa) un filcēšanas meistardarbnīca (vadītāja Iveta Prikaša), kurā praktiskas iemaņas logopēdes guva dažādos filcēšanas veidos, lai tos izmantotu bērnu sīkās pirkstu muskulatūras attīstīšanai.
Lai valodas un runas korekcijas procesu plānotu veiksmīgi, logopēdam jāpārzina bērna fiziskā, emocionālā attīstība, kā arī jāņem vērā psiholoģiski faktori. Logopēdam jābūt plašām zināšanām par bērnu. Lektore Iveta Berķe detalizēti skaidroja, atsauca atmiņā un iepazīstināja ar jauno par bērnu attīstību no psihodinamiskā viedokļa no dzimšanas brīža līdz pusaudža vecumam. Secinājums viens: lai cik erudīti un darboties varoši būtu logopēdi, psihologi pierādījuši, ka vislielākā ietekme uz bērnu un viņa dzīves veidošanu ir vecākiem. Protams, lielu ieguldījumu bērna attīstībā dod arī vide un sadarbība.
Decembra seminārā radās jauns, noderīgs darba materiāls logopēdijas nodarbībām „Pīrāgi”. Tajā apkopotas darba lapas pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kas korekcijas procesu padarīs efektīvāku un bērniem interesantāku. Krājumā ietverti dažādi uzdevumi, piemēram, teksti lasīšanai ar paaugstinātu grūtības pakāpi, krustvārdu mīklas, noslēpumaini un minami uzdevumi, lasīšanas vingrinājumi, dziesmas, sižeta attēli stāstījumam. Visu janvāri vēl turpināsies materiālu gatavošana un sistematizēšana.
Paldies logopēdēm par ieguldīto darbu visa gada garumā un skolu vadītājiem par atbalstu formālās un neformālās izglītības iegūšanai. 2013.gadā iesākto turpināsim.
Oktobra nogalē Valmieras Pārgaujas sākumskolā profesionālās pilnveides kursos tikās logopēdi. Kā nosaka mūsu valsts Ministru kabineta noteikumi, katram pedagogam 3 gadu laikā jāpapildina savas zināšanas 36 stundu apjomā. Programma logopēdu tālākizglītībai nav iekļauta Eiropas finansētajā atbalstā, tāpēc sadarbībā ar Pārgaujas sākumskolas direktoru Viktoru Litaunieku veidojām kursu programmu, ieguvām apstiprinājumu Izglītības un zinātnes ministrijā un atļauju Valmieras pilsētas domē rīkot kursus logopēdiem: tuvāk katra dzīves un darbavietai, taupot pavadīto laiku ceļā un naktsmājām.
Kursu tēmas tika izvēlētas ņemot vērā aktualitāti logopēdijā un balstītas uz pieredzi un praktisku darbošanos. Katram logopēdam iegūtā specialitāte jau paredz to, ka viņam ir plašas teorētiskas zināšanas, tāpēc ikdienā visbiežāk jāmeklē tieši praktiskais padoms, kā to vai citu traucējumu labāk un ātrāk koriģēt.
Logopēde Ilze Vītola dalījās pieredzē par bērnu sagatavošanu pirms lasītmācīšanas. Lasīšana sākas ar skaņu saklausīšanu, to atpazīšanu, un tikai pēc nopietna sagatavošanās posma nāk burtu mācīšanās, zilbju, īsu vārdiņu lasīšana un aktīva grāmatu iepazīšana. Vecāki var priecāties, ja bērnam lasīšana norit labi, bez lielas piepūles un ar patiku. Taču pat līdz 30% bērnu pirmsskolā un sākumskolā lasītmācīšanās sagādā grūtības un jāmeklē logopēda palīdzība. Ir labi, ja palīdzību var saņemt laikus, tad korekcijas process ātrāk nes rezultātu. Ja lasīšanas grūtības pamana tikai sākumskolas 3., 4.klasē, tad varam runāt tikai par dažādām kompensējošām stratēģijām, jo no pašiem pamatiem vairs lasīšanas procesu sākt nav iespējams. Svarīgi, lai vecāki un pedagogi bērna valodas traucējumus pamanītu laikus un nodrošinātu tūlītēju kvalitatīvu logopēda palīdzību.
Par īstu meistardarbnīcu pārtapa klases telpa, kurā skolotāja Iveta Prikaša vadīja filcēšanas nodarbības. Iveta strādā ar bērniem, kuriem ir valodas un runas traucējumi un ikdienā darbojas ar mazajiem pirkstiņiem tik vērtīgo amatu – filcēšanu. Profesionāļi saka: „Kas ielikts bērna pirkstos, tas ielikts arī valodā.” Tātad, attīstot pirkstu sīko motoriku, attīstām arī bērnu valodu un runu. Logopēdiem bija iespēja praktiski pamēģināt un apgūt gan „sauso”, gan „slapjo” filcēšanas tehnikas veidu. Prieks ar katru mirkli vairojās par meistarīgi veidotajiem darbiem. Pēc nodarbībām Iveta atzina: „Priecājos par paveikto. Zinu, ka logopēdes filcēšanu izmantos darbā ar bērniem.”
Logopēde Ilona Tropa, stāstot par vispusīgu bērnu attīstību arī logopēdijas nodarbībās, deva ieskatu 13 jomās, kurām vajadzētu pievērst uzmanību plānojot un vadot nodarbības. Tik vispusīgs ir bērns! Nav gatava metožu komplekta, kurš būtu visvērtīgākais un nodrošinātu tūlītējus panākumus, tāpēc svarīgi bērnu redzēt kā vienotu veselumu. Valodas attīstība notiek saistībā ar vispārējo attīstību. Valodu nevaram izdalīt kā kaut ko atsevišķu, tāpēc svarīgi darbināt gan muskuļus, gan prātu, nodarboties ar ritma vingrinājumiem un zīmēšanu, saklausīt skaņas un būt uzmanīgam, darbīgam un pozitīvam. Tikai kompleksa pieeja korekcijas procesā dod vislabāko rezultātu.
Pēc lekcijām un praktiskās darbošanās svinīgajā brīdī direktors Viktors Litaunieks apsveica katru logopēdi, pasniedzot apliecību un veltot uzmundrinājuma vārdus.
Iesākto darbu turpināsim, veidosim jaunas kursu programmas, lai logopēdi var izglītoties, kā arī sadarbosimies ar atbildīgajām institūcijām, lai logopēdu tālākizglītībai būtu Eiropas finansiālais atbalsts.
Kā katru septembri, arī šogad Valmieras un starpnovadu logopēdu metodiskā apvienība rīkoja izbraukuma semināru logopēdiem. Viesojāmies Beverīnas novada Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, lai iepazītos ar skolas piedāvātajām iespējām bērniem un pedagogiem, apgūtu noderīgus vingrinājumus roku smalkmotorikai, izvērtētu jaunās logopēdu dokumentācijas plusus un mīnusus, kas iegūti mācību gada pirmā mēneša laikā, dalītos pieredzē ar mācību materiāliem un pievienotu interneta klāstā jaunas darbam noderīgas vietnes.
Skolas prezentācijā direktore Iveta Rambola iepazīstināja ar vairāk nekā 100 bērnu un 15 skolotāju kolektīva ikdienu, tapušajiem projektiem, piedāvāto atbalstu ģimenēm, daudzveidīgajiem interešu izglītības pulciņiem un atbildēja uz logopēdu jautājumiem. Kauguru pamatskolā realizē 4 izglītības programmas. Jaunākā no tām - pamatskolas matemātikas un dabaszinību programma. Kā jau ierasts, skolā ne tikai māca bērnus, bet arī audzina, attīsta, iedrošina. Tiek piedāvātas brīvpusdienas sākumskolā, ceļa izdevumu atmaksa un iespēja dzīvot internātā. Skolas muzejā apkopota informācija par izglītību vairāku gadsimtu garumā. Dažas logopēdes ieraudzīja arī savus bērnības foto. Dabaszinību kabinetā skolotāja Elita Drevinska rādīja spēles un aicināja izmēģināt dažādus uzdevumus uz interaktīvās tāfeles. Tā kā Eiropas atbalstītā dabaszinību projekta materiāli pieejami katrā skolā, tos ir iespēja izmantot arī logopēdijas nodarbībās: paplašinot vārdu krājumu, mācoties veidot stāstījumu, nostiprinot rakstīšanas iemaņas, uzmanību, atmiņu. Mūzikas kabinetā pie skolotājas Vinetas Novikas klausījāmies priekšnesumu, kuru jaunais ansambļa sastāvs paguvis sagatavot 2 nedēļās, skanēja ļoti labi. Ansamblī dzied arī skolēns, kuram tikai 4.klases rudenī izdevās labi izrunāt balsīgās skaņas, bet pavasarī ieskanējās skaņa R. Viņš izcili dzied, labi dejo, runā dzeju publikas priekšā. Prieks, ka skolotāji pamana bērnu dotības arī tad, ja tās slēpjas aiz neizrunātām skaņām, klusas balss, palaidnībām vai lielas kautrēšanās. 3.klase un skolotāja Inga Miruškina spēlē teātri. Jaunas izrādes dažreiz top neticami ātri – nedēļas laikā. Ludziņas iestudē, izmantojot katru brīdi – starpbrīžus, pēcpusdienas, rītus pirms stundām. Katram bērnam ir sava loma izrādē, un tās pietiek visiem: gan bērniem ar aktieru dotībām, gan klusētājiem, kuri par aktieriem top lēni un nesteidzīgi. Skolotājas Jutas Šmites meistardarbnīcā gatavojām ziedu kolekciju. Pirkstu vingrinājumi ir viens no darba veidiem logopēdijas nodarbībās, jo kvalitatīva pirkstu muskulatūras darbība tik ļoti palīdz veidoties pareizai un veiklai valodai! Šoreiz praktiskos vingrinājumos tapa locīti, griezti, tīti ziedi no dažāda veida papīra un dabas materiāliem. Katra logopēde saņēma darbu tehnisko zīmējumu, ko varēs izmantot nodarbībās ar bērniem: rudens roze, pildītais zvaniņš, astere, dālija un vēl citi paraugi iegūluši metodiku klāstā.
Jau otro gadu skolā ir logopēdijas kabinets, iekārtots blakus ēkā, nost no burzmas un ikdienas skaļuma. Ērts, silts, pietiekoši liels un gaišs ar soliem rakstīšanai un paklāju valodas un kustību spēlēm. Kabineta pilnveidošanā vēl jāieliek liels darbs un līdzekļi, bet iespējas rodas ik brīdi. Galvenais – bērniem šeit patīk darboties! Logopēde Ilona Tropa iepazīstināja kolēģes ar darba burtnīcām un grāmatām, kuras gadu gaitā tiek mērķtiecīgi izvēlētas un ir vērtīgi materiāli logopēdijā. Katra semināra dalībniece saņēma e-pastā interneta resursu sarakstu, kuros smelties idejas nodarbībām.
Neatsverams ir nelielo skolu devums – katram bērnam veltīt tik daudz uzmanības un atbalsta, cik nepieciešams. Skolotāji zina katra bērna specifiskās vajadzības, nepieciešamo palīdzību. Ja tie ir izrunas traucējumi, tad atgādinājumi par pareizu izrunu gan matemātikā, gan sociālās zinībās un citos mācību priekšmetos nodrošina ātrāku rezultātu, bet sporta stundās skolotāja Mārīte Bisniece pievērš pastiprinātu uzmanību stājai un motorikas attīstībai, lai valodas traucējumu korekcija sekmētos vēl kvalitatīvāk. Bērniem pilnveidot lasīšanas iemaņas palīdz arī bibliotekāre Daiga Miglava.
Kauguros tiek attīstīti lielie talanti, kurus var pamanīt uzreiz, un darbs ielikts, lai arī mazie talanti kļūtu lieli. Panākumi ir!
Tiekoties augusta seminārā, Valmieras un starpnovadu izglītības iestāžu logopēdi apstiprināja logopēdijas kabineta aprīkojuma sarakstu. Ministru kabinetā sen apstiprinātais saraksts ir novecojis un nav atjaunots. Dažādās situācijas izglītības iestādēs pieļauj ļoti atšķirīgu interpretāciju par logopēda kabineta iekārtojumu un aprīkojumu. Darba procesā diskutējām, apkopojām datus un sarakstā iekļāvām tās pozīcijas, kas nodrošina daudzmaz līdzīgus apstākļus bērniem saņemt logopēda palīdzību un logopēdam veidot kvalitatīvu korekcijas procesu. Saraksts e-pastā izsūtīts izglītības iestādēm un novadu pašvaldībām. Esam saņēmuši atzinīgu novērtējumu un aicinājumu dalīties pieredzē Latvijas logopēdu asociācijā. Sadarbībā ar kolēģiem Rīgā, Liepājā, Siguldā, Mārupē, Līvānos turpinās iesāktais darbs pie vienotas logopēdijas dokumentācijas izstrādāšanas, bet oktobrī logopēdi tiksies Pārgaujas sākumskolā tālākizglītības kursos.
Iepriekšējā gada vēlme satikties logopēdiem Rūjienā, lai uzklausītu profesionāļu viedokli par darbu pirmsskolā un sākumskolā, mainītos viedokļiem un paraudzītos, kā strādā kolēģi Rūjienas vidusskolā un specializētajā bērnudārzā "Vārpiņa" nu ir vainagojušies panākumiem. 26.janvārī logopēdi no Siguldas, Valmieras, Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Mazsalacas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un, protams, Rūjienas novadiem pulcējās seminārā Rūjienā.
No rīta durvis laipni vēra Rūjienas vidusskolas mazā skoliņa, kurā direktors ar laba vēlējumiem uzrunāja klātesošos un aicināja baudīt koncertu: akordeonistu trio un solo, koris un teātra izrāde "Rūķīši un Mežavecis" ar "dzīvās" mūzikas pavadījumu, blokflautu priekšnesums, flautu trio, pianisti, dejotāji, klarnetes priekšnesums. Mazie mākslinieki lieliski uzstājās, neskatoties uz to, ka šajā laikā skolā notika arī vizuālās mākslas olimpiāde. Skola bērniem piedāvā padziļināti apgūt mūziku, mācīties instrumentu spēli. Šo programmu aizsācis izcilais mūziķis, rūjienietis Ēvalds Siliņš jau pirms 41 gada un vērtīgā tradīcija turpinās.
Sarunā ar Rūjienas vidusskolas logopēdi un mūzikas skolotāju Zinu Matisoni, kura atklāja sava amata noslēpumus un laipni izrādīja gatavotos materiālus logopēdijas nodarbībām, apstiprinājās patiesība, ka valodas un runas traucējumi nav izolēti un nepastāv paši par sevi, bet ir cieši saistīti ar bērna vispārējo attīstību. Logopēdes pieredze rāda, ka vienlīdz daudz bērnu ar valodas traucējumiem ir gan parastajās, gan mūzikas novirziena klasēs, taču korekcijas process norit ātrāk un produktīvāk bērniem, kuri darbojas mūzikas novirzienā. Tātad, ritmizēšana, dziedāšana, mūzikas instrumenta apguve sekmē arī bērna valodas attīstību.
Logopēdes Zinas pārliecību, ka procesu nevajag sarežģīt, sajuta katrs. Nu, piemēram, viņas atziņa par skaņas L mācīšanu: "Ar konfekti un viss notiek viegli"! Aizkustinoša bija pateicība kolēģiem par viņai kā jaunam logopēdam sniegto atbalstu.
"Vārpiņā" mūs sagaidīja zinātkāru acu pāri, raugoties aiz loga, un mājas saimnieces: vadītāja Lidija Budaha un vadītājas vietniece izglītības jomā Lilita Romanovska. Jau pirmajam skatam paveras estētiski un gaumīgi iekārtotās telpas. Visur redzams bērnudārza 27 pastāvēšanas gados plānveidīgi ieguldītais darbs. Kad dodamies ekskursijā pa iestādi, iepazīstamies ar grupu telpām, modernajām tehnoloģijām – interaktīvām tāfelēm, kas atvieglo un padara interesantāku mācīšanos. "Vārpiņas" logopēdes Inta Virse, Marita Kļaviņa, Vija Gaile un Inese Roziņa ar prieku izrāda savu pasauli – nelielos, ar daudzveidīgiem materiāliem piepildītos kabinetus un lepojas ar vērtīgajām Ziemassvētku dāvanām: klēpjdatoriem un jaunām spēlēm.
Metodiķe Lilita prezentācijā iepazīstina logopēdes ar bērnudārza darbu, iespējām, realizētiem neskaitāmiem projektiem. Iestāde bērniem piedāvā 6 izglītības programmas, tajā strādā 34 pedagogi un 28 darbinieku liels atbalsta personāls.
Valmieras pilsētas PII "Vālodzīte" metodiķe Ieva Mangule stāstījumā par bērniem pirmskolā "Ceļā uz skolu", uzsver, ka svarīgākais bērna attīstībā ir skaņu uztvere, gramatiski pareizas runas veidošana, vārdu krājuma paplašināšana, ne akadēmiskās zināšanas un rakstītie burti. Bērnam prātā paliek tikai tas, ko viņš ir redzējis, dzirdējis, izgaršojis, sajutis. Pasīva sēdēšana pie galda un zīmēšana darba burtnīcā nav pirmsskolas bērnam piemērota nodarbe. Viņas uzskats un pārliecība: "Lai bērns, aizejot no bērnudārza, būtu veiksminieks".
Sākumskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Pārgaujas sākumskolas skolotāja Velga Krieva pievienojas Ievas teiktajam uzsverot, ka katrs skolotājs ir gatavs mācīt jebkuru bērnu neatkarīgi no tā, vai viņš, uz skolu atnākot, māk vai nemāk rakstīt un lasīt. Praksē vērojams, ka klasē bērnu zināšanu līmenis ir ļoti atšķirīgs, un pedagogam jābūt apveltītam ar izcilu meistarību, lai virzību augšup sasniegtu katrs no viņiem. Jāpiekrīt Velgas aicinājumam sadarboties. Tas ir stūrakmens produktīvam darbam. Ja logopēds ar bērna vajadzībām iepazīstinās viņa nākamo skolotāju, laicīgi varēs sniegt atbalstu bērnam mācību procesā. Pretējā gadījumā paies ilgs laiks, kamēr bērna spējas tiks izzinātas no jauna. Tāpat cieša sadarbība nepieciešama starp sākumskolas un pamatskolas skolotājiem, kuri turpinās iesākto darbu ar bērniem. Velga Krieva katram novēl nesadegt, darot šo atbildīgo un mums visiem vajadzīgo darbu.
Vēl labu laiku katrs jutīsim ieguvumu no šīs darbīgās dienas Rūjienā. Paldies, rūjienieši!
